VĒSTURISKI NOTIKUMI: 1160.g. Dāņi uzceļ pirmo kristīgo baznīcu Kurzemē; 1200. g. Ierodās pirmie krusta karotāji; 1201. g. Rīga dibināta; 1236. g. Kauja pie Saules, kur lieši un zemgaļi sakāva vāciešus; 1265. g. Jelgavas pils celta 1524. g. Reformācijas sākums Vidzemē ; 1562. g. Gothards Ketlers izsludinājās par hercogu Kurzemē un Zemgalē. Vidzeme nāk poļu varā; 1582. g. Rīga padodās Polijai; 1585. g. Pirmā latviešu grāmata drukāta Viļņā; 1629. g. Rīga un Vidzeme nāk zem zviedru valdības; 1640. g. Pirmie Latvieši no Vidzemes iebrauca Amerikā;1642. g. Kurzemē un Zemgalē sāk valdīt hercogs Jēkabs- Kurzemes ziedu laiku sākums; 1689. g. Iznāk Bībele latviešu valodā; Glūka tulkojumā; 1700. g. Iesākās Ziemeļu karš; 1710. g. Krievi ieņem Rīgu; 1772. g. Latgali pievieno Krievijai; 1788. g. Jelgavā izdod pirmo kalendāru latviešu valodā.; 1795. g. Kurzemi pievieno krievijai; 1797. g. Pirmais žurnāls iznācis latviešu valodā; 1802. g. Mācītājs Georg Heinrich Loskiel no Renda Latvia iebrauca Amerikā 1818; g. Kurzemē atcelta dzimtbūšana 1819. g. Vidzemē atcelta dzimtbūšana 1822. g. iznāk pirmais latviešu laikraksts Latviešu Avīzes; 1860. g. atklāj pirmo dzelzceļa līniju starp Zemgali un Rītupi; 1861. g. Mārtiņ Buciņš (latvietis) viens no pirmiem kritušiem Amerikāņu pilsoņkarā; 1861. g. Latgalē atcelta dzimtbūšana; 1861. g. Atklāts Rīgas-Daugavpils dzelzceļš; 1863. g. Sāk iznākt"Pēterburgas Avīzes"; 1866. g. Rīgā nodibina Latviešu biedrību; 1868. g. Notikusi pirmā latviešu teātra izrāde; 1868. g. Dibināta Rīgas Latviešu Biedrība; 1872. g. Atklāts Rīgas dzelztilts pār Daugavu; 1873. g. 26.-29. jūnijam l. Vispārējie Dziesmu Svētki Rīgā; 1877. g. Iznāk latviešu pirmais dienas laikraksts"Rīgas Lapa"; 1877. g. Pirmā saruna pa tālruni Rīgā; 1882. g. Atklāts zirgu dzelzceļš Rīgā; 1888. g. augusts 15. 7 latviešu vīri (viens Jacob Siebergs) dibināja “Latvian Evangelical Church”; 1888. g. augusts 15 dibināja avīze “Amerikas Vēstnes” Boston Mass.; 1889. g. Iesākās skolu un iestāžu pārkrievošana; 1889. g. dec. 24. Boston Latviešu labvēlīgs org. iesākt; 1891. g. Latviešu Baptist baznīca Philadelphia Penn. Iesākts ar 11 latviešiem; 1892. g. feb. 22. Philadelphia Sabiedrība ar brīviem Latviešiem nodibināt ar 9 latviešiem no Kurzemes; 1893. g. Pirmā Latviešu Luterāņa baznīca iekš Philadelphia Penn. St. Johns Pirmais mācītājs H. Rebane; 1894. g. Boston Latviešu Evangelical Luterāņu Trinity baznīca dibināja; 1896. g. Sociālist avīze “Amerikas Latviešu Avīzes” sākums Amerikā; 1897. g. Latvieši iekš Amerikas 1000; 1902. g. 7 Latviešu baznīcas Amerika; 1905. g. 13 Jan. sakumu Brīvības kustības Rīgā ; 1906. g. Avīze “Strādnieks” sakums Bostonā Mass.; 1907. g. Avīze “Brīvā Tribūna” sakums New Yorkā; 1914. g. 1. augustā sākas 1. pasaules karš; 1915. g. 1. augustā Krievija atļauj organizēt latviešu strēlnieku bataljonus; 1916. g. 17.-18- jūlijā Latviešu Strēlnieku cīņas Nāves salā. 5.-6. janvārī Ziemassvētku kaujas Tīreļa Purvā; 1917. g. 17. aprīlī Rīgā nodibināts pirmais skautu pulciņš; 1917. g. novembrī Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes pirmā sēde Valkā; 1918. g. 3. martā noslēdz Brestļitovskas miera līgumu; 1918. g. 28. augustā lielinieki nogalina Plkv. Fr. Briedi; 1918. g. 18. novembrī proklamē Latvijas valsti; 1919. g. 1. janvārī Plkv. O. Kalpaku ieceļ par latviešu vienību virspavēlnieku; 1919. g. 3. janvārī lielinieki ieņem Rīgu; 1919. g. 6. martā pie Airītēm krīt Plkv. O. Kalpaks; 1919. g. 20. martā Latvijas Pagaidu Valdība izdod noteikumus par Aizsargu organizāciju dibināšanu; 1919.g. I0.-26. martam Latvijas Nacionālās brig. cīņas pret lieliniekiem. lai atbrīvotu Kurzemi; 1919. g. 16. aprīlī vāciešu sazvērestība pret Pagaidu Valdību Liepājā. Nodibina vāciešu A. Niedras valdību; 1919, g. 22.-23. maijam Plkv. Baloža brigāde kopā ar Landesvēru ieņem Rīgu; 1919 g. 22. jūnijā apvienotā latviešu un igauņu karaspēka uzvara pār vāciešiem pie Cēsīm; 1919 g. 3. jūlijā Strazdu muižas pamiers; 1919. g. 6 jūlijā Ziemeļ latvijas brigāde Plkv. J. Zemitāna vadībā ieiet Rīgā; 1919 g 8 jūlijā Latvijas Pagaidu Valdība ar K. Ulmani, prez., atgriežas Rīgā; 1919 g 15. septembrī atklāj Kara Muzeju; 1919. g. 28. septembri nodibināta Latvijas Universitāte; 1919 g. 8. oktobrī Bermonta un Golca armijas uzbrūk Rīgai; 1919 g 11. novembrī nacionālais karaspēks atbrīvo Rīgu no Bermonta; 1919 g 28. novembrī Bermonta karaspēks padzīts no Latvijas teritorijas; 1919 g 1. decembrī nodibina Latvijas Kara skolu; 1919 g. 2. decembrī Nacionālās Operas pirmā izrāde. Uzved Tanheizeru; 1920 g. Amerikas Atbalss Avīze sakums; 1920, g. 1 maijā atklāj Satversmes Sapulci; 1920 g. S.-66 jūnijam Rīgā ierodas Imantas pulks no Vladivostokas; 1920. g 11. augustā paraksta Latvijas - Krievijas miera līgumu; 1920. g. 18. sept. Satversmes Sapulce pieņem likumu par Lāčplēša kara ordeni; 1920. g. oktobrī Rīgā ierodas Troickas pulks no Vladivostokas; l921 g. 26. janvārī lielvalstis atzīst Latviju De Jure; 1921 . g 22. septembrī Latviju uzņem Tautu Savienība ; 1922 g. 3 maijā Satversmes Sapulce pieņem Agrārās Reformas likumu; 1922 g. 30. maijā ministrs Z. Meierovics paraksta Konkordāta līgumu ar Vatikānu; 1922 g. 7 novembri l. Saeimas sēde; 1925, g 1 novembrī Rīgas radiofona pirmais raidījums; 1934 g 15. maijā Latvijā ieved autoritāru valsts iekārtu; 1935. g. 188 novembrī atklāj Brīvības pieminekli; 1936. g. 11- novembri pabeigta Brāļu Kapu būve. Iesvētīšana; 1936. g. 6. augustā Ķeguma spēkstacijas pamatakmens likšana; 1937. g. 15. jūnijā atklāj pirmo gaisa satiksmes līniju Rīga – Liepāja; 1940. g. 14. jūnijā Sarkanarmijas uzbrukums Latvijas robežsargu mītnei Rītupē; 1940. g. 16. jūnijā pēdējie brīvās Latvijas Dziesmu Svētki Daugavpilī pirms Padomju Savienība okupē Latviju; 1940. g. 17. jūnijā Padomju Savienība okupē Latviju; 1940. g. 5. augustā Latvijas inkorporācija Padomju Savienībā; 1940. g. 25. augustā Latvijas armijas likvidācija. Nodibina strēlnieku korpusu; 1941. g. 14. jūnijā Latvijas virsnieku traģēdija Litenes nometnē; 1941. g. 14 jūnijā Latvijas tautas deportācija uz Padomju Savienību; 1941. g. 22. jūnijā sākas Vācijas - Padomju Savienības karš; 1941. g. l. jūlijā vācu armija iebrauca Rīgā; 1943. g. 10. februārī Vācija izdod pavēli par Latviešu Leģiona dibināšanu; 1943. g. 27. februārī 1919--1924. g. dzimušu jaunekļu mobilizācija; 1943. g. 23. martā Paplakā noorganizē 15. divīziju; 1943. g. 1. maijā nodibina Latv. Karavīru Palīdzību; 1944. g. 14.-27. februārim 15. latviešu divīzijas smagās cīņas Austrumu frontē; 1944. g. 16.-19. martam 2. latviešu brigādes un 15. divīzijas kaujas pret 11 krievu divīzijām pie Veļikajas upes; 1944. g. 15.-17. jūlijam 15. un 19. latviešu divīziju atkāpšanās kaujas uz Latvijas robežas Kārsavas rajonā; 1944. g. 29. jūlijā Padomju Savienības gaisa spēki noposta Jelgavu; 1944. g. 1.-30. augustam 19. divīzijas atvaires cīņas Vidzemē; 1944. g. augustā 15. divīziju nosūta uz Vāciju; 1944. g. 29. septembrī 19. latviešu divīzijas kauju nobeigums Mores rajonā; 1944. g. 10. oktobrī 19. divīzija pārceļas uz Kurzemi; 1944. g. 13. oktobrī Sarkanarmija ieņem Rīgu; 1944. g. 15.-22. oktobrī 19. div. I lielkauja Gardenes un Džūkstes rajonā; 1944. g. 1.-22. nov. 19. div. II Kurzemes lielkauja Priekules un Auces telpā; 1944. g. 23.- 31. dec. 19. div. III Kurzemes lielkauja Annenieku un Džūkstes telpā; 1945. g. 23. janvāri krievu ofensīva Kurzemes frontē; 1945. g. 16. februārī V Kurzemes lielkaujas sākums; 1945. g. 1.-13. martam 15. divīzija atvairās kaujas Pomerānijā; 1945. g. 16.-19. martam VI Kurzemes lielkauja; 1945. g. 3. aprīlī VI Kurzemes lielkauja noslēgums; 1945. g. 11.-28. aprīlim 15. divīzijas izlaušanās kaujas Plkv. V. Januma vadībā Rietumvacijā; 1945. g. 2. maijā 15. divīzijas daļas padodas amerikāņiem Rietumvacijā; 1945. g. 8. maijā Vācijas kapitulācija. 19. divīzijas karavīri Kurzemē aizsoļo vergu gaitās; 1945. g. 28. decembrī Latvijas karavīri Cedelghemas gūstekņu nometnē nodibina organizāciju Daugavas Vanagi; 1946. g. 25. janvārī Zviedrija izdod internētos 140 latviešu leģionārus Padomju Savienībai. 1947. g. februāri Rietumvacijā nodibina pie ASV un Anglijas armijām latviešu sardžu un darba vienības; 1949.g. 25. martā Latvijas tautas deportācija uz Padomju Savienību; 1966. g. 3-9. septembrim DV organizācijas 20 gadu svētki Čikāgā, ASV; 1971. g. 26. jūn.-4. jūl. DV Globālās dienas (25 gadi) Toronto, Kanādā; 1973. g. 31. aug.-3. sept. Dziesmu Svētku Simtgades atceres svētki Klīvlandē; 1975. g. 3.-11. maijam DV Kanādā 25 gadu atceres svētki; 1976. g. 27.-31. augustam 3. DV Globālās dienas (30 gadi) svētki Londonā, Anglijā; 1978. g. 25. jūnijā Tobago salā atklāj pieminekli kurzemnieku piemiņai; 1979. g. 19.-22. jūnijam Dziesmu svētki Gotlandes salā; 1981. g. 20.-26. aprīlim DV 4. Globālās dienas Melburnā, Austrālijā ; 1984. g. 31. jūlijā Minsterē, Vācijā PBLA Dziesmu svētki. Brauciens uz dzelzs aizkaru; 1985. g. 25. jūlijā Baltiešu Tribunals Kopenhagenā, Dānijā, Pad. Sav. Nosodīšanai; 1985. g. 26.-29 jūlijam Baltiešu Brīvības un Miera kuģa brauciens pa Baltijas jūru un demonstrācijas Helsinkos un Stokholmā; 1986. g. 17.-23. jūnijam DV 5. Globālās dienas Freiburgā, Vācijā; 1986. g. 26. jūnijā Vatikānā atzīmē Latvijas kristianizācijas 800 gadu atceri. Piedalījās archibīskaps A. Lūsis un latviešu organizāciju pārstāvji. Pāvests svētīja mūsu tautu trimdā un dzimtenē; 1986. g. 5. sept. Minsterē, Vācijā atklāj jauno Latviešu kultūras centru un ģimnāziju; 1986. g. 15.-21. septembrī Dzintaros Latvijā notiek ASV un Padomju Savienības privātā konference. Tajā piedalījās 7 latviešu jaunieši, kas izdalīja dzimtenes tautiešiem krūšu nozīmes ar ASV un Latvijas karodziņiem; 1986. g. 4. novembrī Eiropas Drošības konferences atklāšanas dienā Vīnē Baltijas valstu trimdas organizāciju un jaunatnes plašas demonstrācijas un preses konferences; 1986. g. 18. novembrī PBLA piešķirto Tautas balvu saņem DV organizācijas dibinātājs un goda priekšnieks Vilis Hāzners; 1987. g. okupētajā Latvijā nodibinājas padomju varas vajātā organizācija Helsinki'86, lai cīnītos pret okupācijas varu, par cilvēku tiesībām un Latvijas brīvību; 1987. g. 14. jūnijā Rīgā latviešu patrioti un jaunatne sarīkoja plašas demonstrācijas Brīvības bulvāri un nolika daudz ziedu pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu mocekļu ceļos aizvestos tautiešus; 1987. g- 23. augustā Rīga tūkstošiem tautiešu pulcējas pie Brīvības pieminekļa, lai protestētu pret Molotova - Ribentropa paktas noslēgšanu un prasītu brīvību Latvijai; 1987, g. 18. novembrī Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu atceroties, latvieši sarīkoja demonstrācijas Rīgā un Liepājā. Padomju varas pārstāvji, demonstrantus izklīdinādami, daudzus ievaino un arestē; 1987. g. grupa Latvija mācītāju, kas neapmierināti ar reliģisko nebrīvi. uzsāk Atdzimšanas un Atjaunošanas kustību; 1988. g. 2. februārī Latvijā nodibina jaunatnes grupu ar nosaukumu Tēvzemei un Brīvībai. Tās mērķis - brīva Latvijas valsts; 1988. g. 10. jūlijā Rīgā nodibināja Latvijas nacionālās neatkarības kustību (LNNK); 1988. g. 16. jūlijā Latvijas valsts karoga un himnas rehabilitācijas sapulce Mežaparkā ; 1988. g. 23. augustā 50,000 demonstranti pulcējas pie Brīvības pieminekļa, prasot atcelt Staļina -Hitlera slepeno līgumu; 1989. g- 17.-25. jūnijam DV 6. Globālās dienas Čikāgā; 1989 g. 23.-28- jūlijam 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Somijā; 1990. g. 4. maijā pasludina Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu; 1991. g. 21. augustā pasludina Latvijas valsts neatkarību; 1992. g. 15-24. maijam DV 7. Globālās dienas Toronto; 1993. g- 5. un 6. jūnijā LR ievēl 5. Saeimu; 2004.g. 29 martā Latviju uzņem NATO; 2004.g. 1. maijā Latviju uzņem Airopas savienibā.