17. VIDZEMES BATALJONS

     
1942. g. maija no Baltkrievijas Dnepropetrovska ieradas ari 17. Vidzemes bataljons. Pirmajas nedelas bataljons te izpildija sardžu dienestu un izdarija apmacibas. Sakara ar vacu frontes parravumu pie Charkovas bataljonu liela steiga parvietoja uz parravuma rajonu, kur tam ieradija vairaku km platu aizstavešanas liniju.
     Pec Charkovas parravuma likvidešanas bataljonu atkal parveda atpakal uz Dnepropetrovsku sardžu dienesta pildišanai. 21. julija kapt. Skraujas vieta par bataljona komandieri iecela kapt. J. Nikanu, kurš bataljona komandešanu uznemas 28. julija. Dnepropetrovska bataljons palika lidz 1943. g. maijam, kad to apvienoja ar 25. Abavas bataljonu, kas atradas Baltkrievijas robežas tuvuma. 

27. BURTNIEKU BATALJONS

      27. Burtnieku bataljonu saformeja 1942. g. marta Mangalsala. Pirmais bataljona komandieris bija kapt. K. Bems un vacu sakaru virsnieks — pol. hptm. Keincs. Bataljona sastava skaitijas 20 virsnieki, 48 instruktori un 437 kareivji. Apbrunojuma bija 515 šautenes, daži ložmeteji un patšautenes.
      Kad 13. maija bataljonu nosutija uz Grišino (Postiševo) Ukraina, ta 1. rotu komandeja kapt. E. Strauts, 2. rotu — kapt. E. Mežitis, 3. rotu — vltn. V. Riekstinš (velak vltn. K. Gaikis) un 4. rotu —vltn. J. Miesnieks. Ukraina bataljons pildija sardžu dienestu un turpinaja apmacibas. Julija meneso saslima kapt. Bems, un bataljoni komandešanu 3. augusta uznemas pltn. K. Ziverts.

      1943. g. 13. janvari bataljonu pa dzelzcelu parvietoja uz Kremennaju, kur tas ieradas 19. janvari. Grišino sadža palika bataljona mantas vltn. K. Gaika un dažu kareivju uzraudziba. Šai laika bataljona 1. rotu komandeja vltn. K. Gailitis, 2. rotu — kapt. E. Mežitis, 3. rotu —ltn. Skambergs un 4. rotu — ltn. J. Mazurs.

      Bataljonam ierodoties Kremennaja (Sev. Donecas rajona), laiks pieturejas loti auksts, ap —40°. Karaviriem silto apgerbu nebija, tas liela mera mazinaja kaujas spejas, jo notika daudz loceklu apsaldešanas gadijumu. Jau pec dažam dienam pec ierašanas Kremennaja kluva zinams, ka krievi parravuši vacu aizstavešanas fronti un izravušies jau pat lidz Donecas austrumu krastam. Sakara ar to bataljons sanema paveli atstat Kremennaju. 23. janvari bataljons caur Rubežnoje un Lisicansku devas uz Verchnajas pilsetinu, kur jau nakoša diena ienema aizstavešanas pozicijas gar Donecas labo krastu, ieskaitot Verchnajas pilsetinu un Belaja Gora sadžu, jo ienaidnieks tuvojas upes kreisajam krastam.
      Laika no 24.—28. janvarim bataljona 4. rota izluku gajienos te zaudeja 3 kritušos (kareivjus V. Kapostu, F. Bitmani un A. Žeivotu) un 2 ievainotos.

28. janvari 4. rota piedalijas uzbrukuma Borovskojas sadžai Donecas kreisaja krasta. Šai sadža bieži uzturejas sarkanarmieši. Nodarot ienaidniekam lielus zaudejumus, to no sadžas padzina, un tani novietojas bataljona 3. un 4. rota. Uzbrukuma laika ievainoja divus 4. rotas virus.

29. janvari 1. rota devas uz Belaja Gora sadžu, bet 2. rota uz Toškovku (Ustinovku), kur ienema aizstavešanas pozicijas Donecas labaja krasta.

31. janvari 1. rotai Belaja Gora pievienojas ari 4. rota, kas skaitijas kaujas rota, un 2. rotai Toškovka pievienojas 3. rota. Te bataljona aizstavešanas iecirknis bija 6—7 km plats, bet, ta ka lidz kaiminu vienibam bija lielas atstarpes, kuras apsargaja ar patrulam, tad faktiski bataljona frontes iecirknis bija krietni lielaks. Tik liela iecirkna aizstavešanai ari bataljona apbrunojums bija par vaju, jo truka automatisko ierocu. Pedejas dienas bija ari noverojama stipraku krievu speku koncentracija Donecas kreisaja krasta.

1. rota Belaja Gora sadža sanema uzdevumu izlikt Donecas kreisaja krasta pretim Borovskojas sadžai divas priekšgrupa. 1. februara pecpusdiena priekšgrupa, kas atradas meža mala DR no Borovskojas sadžas, tuvojas ienaidnieka izluku vieniba viena vada stipruma. 1. rotas priekšgrupa pielaida ienaidnieku uz nelielu attalumu un tad atklaja parsteidzošu uguni. Ienaidnieks, zaudejot 4 kritušos un 2 ievainotos, atkapas. Rotas priekšgrupa zaudejumu nebija. Velak ienaidnieks tomer attapas no parsteiguma un meginaja priekšgrupu apiet no laba flanka. Ta ka priekšgrupai nebija automatisko ierocu, ta bija spiesta atiet uz Donecas labo krastu. Ari nakoša diena notika sadursmes ar vairakam ienaidnieka patrulam.

2. februara rita ienaidnieks bataljona stipruma uzbruka Belaja Gora sadžai no dienvidiem. Ienaidnieka padzišana piedalijas 4. rota un 2 grupas no 1. rotas, viena vacu rota un 2 vacu tanki. Ienaidnieks pameta kaujas lauka daudz kritušo un dažadus kara materialus. 4. rota zaudeja 1 kritušo un 3 ievainotos. Nakoša diena, ienaidniekam uzbrukumu nesekmigi atjaunojot, 4. rota atkal zaudeja 2 kritušos un 4 ievainotos.

2. februari sivas cinas notika ari Toškovka (Ustinovka), kuru aizstaveja bataljona 2. un 3. rota. Abas rotas ienaidnieka liela parspeka spiestas, atgaja 5. februara vakara uz Belaja Gora sadžu. Nakti uz 6. februari abam rotam paveleja doties atpakal uz Toškovku, jo vacu tanki ienaidnieku padzinuši. No Belaja Gora uz. Toškovku devas kapt. Mežiša vadiba 17 viri no 3. rotas un 24 viri no 2. rotas. Atstajot Belaja Gora sadžu, abas grupas uzduras ienaidnieka kedei apm. bataljona stipruma. Izcelas kauja, kura krita 2.  rotas komandieris kapt. E. Mežitis. Visu nakti Belaja Gora sadža notika sivas tuvcinas ar tur ielauzušos ienaidnieku. Tikai ar rita ausmu kopa ar vacu spekiem ienaidnieku padzina. Tas pameta loti daudz kritušo un visadus ierocus. Smagus zaudejums cieta ari abas musu rotas: 2. rota —12 kritušos un 4 ievainotos, bet 3. rota . 4 kritušos un 6 ievainotos. Ari visu nakošo dienu ienaidnieks sadžu apšaudija ar artileriju un minu metejiem.

Bataljona karaviri, atrazdamies nepartrauktas cinas vairakas dienas un budami bez pienacigas apgades, bija galigi noguruši. 6. februara agra rita bataljons kopa ar vacu vienibam atstaja Belaja Gora sadžu un caur Gorskoju un Konstantinovku devas atputa uz Grišino. No taliem pargajieniem karaviriem bija bojatas kajas, tamdel tiem atlava uz Grišino doties atseviškas grupas ar visiem iespejamiem satiksmes lidzekliem.

Celš veda caur Uljanovas sadžu, kuru sasniedza 10. februari. Bet, kad bataljona karaviri tuvojas Grišino, tur jau bija ielauzies ienaidnieks ar vienu kajnieku pulku un 30 tankiem. Karaviri atgriezas atpakal Uljanova un caur Stalino un Zaporožju devas uz Dnepropetrovsku, kuru pirmas grupas sasniedza 16. februari. Bataljona sastavs bija loti sarucis, daudzi bija krituši vai ievainoti cinas, daudzi pargajienos nokliduši. 27. Burtnieku bataljonam bija lemts no latviešu policijas bataljoniem izcinit vissmagakas cinas talu no dzimtenes. Pat vel nonakot Depropetrovska, bataljonam bija japiedzivo smags sitiens: 1943. g. 20. februari kads iereibis virsseržants nošava bataljona komandieri pltn. K. Zivertu. Pec ši tragiska notikuma veselos bataljona karavirus iedalija 23. Gaujas latviešu policijas bataljona, bet neveselos nosutija uz Rigu. Ar to ari 27. Burtnieku bataljons bija beidzis pastavet. 

28. BARTAS BATALJONS 

28. Bartas latviešu policijas bataljonu saka formet 1942. g. februari Liepaja. Bataljons bija paredzets ka sardžu bataljons. Tani laika Liepaja formeja ari vairakus t.s. kaujas bataljonus, bet brivpratigo vidu bija krietns skaits gados vecaku viru un ari karaviri ar bojatu veselibu. Tos izdalija no šiem kaujas bataljoniem (21, 24, un 25.) un nodeva jaunformejamam Bartas bataljonam.

Ar latviešu sakaru virsnieka pie SS un policijas komandiera Liepaja rikojumu bataljona komandiera amata p.i. uznemas vltn. K. Musinš. Ar bataljona pirmo paveli 10. marta bataljona ieskaitija 8 virsniekus, 10 instruktorus un 106 kareivjus. Visus tos iedalija 1. rota un par tas komandiera vietas p.i. iecela ltn. E. Balodi. Marta vidu 1. rotas stati bija pilni, un atlika nelieli kadri 2. un 3. rotai un neliels komandejošais sastavs ari 4. rotai. Visu marta menesi pienaca bataljonam jauni papildinajumi, galvenokart apkartejo pagastu brivpratigie.

Sakot ar 11. martu, bataljona komandešanu uznemas pltn. A. Gramatiš. Lidzšinejo bataljona komandiera amata p.i. vltn. Musinu iecela par 1. rotas komandieri. Marta meneša beigas par 2. rotas komandieri iecela vltn. R. Arnesu, par 3. rotas komandieri vltn. N. Lecmani, par bataljona adjutantu vltn. G. Kunausu un par saimniecibas priekšnieku kapt. J. Dragunu.

24. aprili bataljona rotas parformeja no lidzšinejiem 3 vadiem uz 2 vadiem ar 5 grupam katra vada, lidzšinejo 3 grupu vieta. Par 4. rotas komandieri iecela kapt. L. Lazdinu, un par vacu sakaru virsnieku bataljona ieradas pol. hptm. Borchards.

No 29. aprila lidz 15. maijam bataljona karavirus — zemes ipašniekus atlaida atvalinajuma sejas darbu veikšanai. Bataljona karavirus apbrunoja ar bij. Latvijas armijas anglu šautenem, krievu sistemas ložmetejiem un patšautenem, ka ari ar vacu rokas granatam un nelielu skaitu krievu mašinpistolem. Apbrunojumu vel papildinaja, kad bataljonu iesaistija Ukraina cina pret komunistu teroristiem. Bataljona karavirus ieterpa Latvijas armijas formas terpos. Velak izsniedza ari dažas vacu formas terpa priekšmetus, ta ka bataljona karaviru ieterps bija stipri raibs. 26. maija bataljona vacu sakaru virsnieku pol. hptm. Borchardu parcela uz citu bataljonu un vina vieta par 28. Bartas bataljona sakaru virsnieku iecela pol. hptm. Siverkropu (Siewerkropp).

9. junija pltn. Gramatinu parcela uz Rigu, un bataljona komandešanu parnema kapt. E. Šmits. 11. junija mainijas ari bataljona adjutants, vltn. Kunausa vieta stajas vltn. Vinters. 27. junija par bataljona saimniecibas priekšnieku iecela kapt. V. Zuti.

Visa formešanas laika no 1942. g. februarim lidz 30. junijam bataljons izdarija intensivas apmacibas, jo bataljona sastava iedalitie brivpratigie karaviri pa lielakai dalai bija neapmaciti, vai ari dienejuši tikai l. Pasaules kara un Latvijas atbrivošanas cinu laika. Apmacibas bija jasak no jaunkareivju posma apmacibam, kuras izdarija pec Kartibas dienesta staba sastaditas programmas. Vairakas reizes notika ari bataljona trenina pargajieni, ka ari nakts apmacibas. Apmacibas galveno veribu piegrieza kaujas un šaušanas apmacibam, ka ari kareiviska brašuma un stajas nostiprinašanai. Lai uzlabotu grupu komandieru un to vietnieku militaras zinašanas, maija meneša beigas pie bataljona noorganizeja kursus vltn. Lecmana vadiba. Tie ilga 15 dienas, un tos beidza 77 instruktori un kareivji.

25. ABAVAS BATALJONS 

25. Abavas bataljonu saka formet vienlaicigi ar 4 citiem bataljoniem 1942. g. marta sakumi Liepaja no Kurzemes apgabala latviešu brivpratigiem. Bataljona karaviri bija novietoti bij. Liepajas valsts vidusskolas telpas Dika iela 8. 6. marta, kad bataljons jau bija saformets, tani skaitijas 15 virsnieki, 62 instruktori un 389 kareivji. Bataljonu komandeja pltn. Plikausis, 1. rotu — vltn. 2. Zemgals, 2. rotu — vltn. R. Jaunlininš un 3. rotu — vltn. R. Aluts, velak kapt. E. Puce. Par vacu sakaru virsnieku darbojas pol. hptm. H. Mevs (Mew).

Bataljona karavirus ieterpa bij. Latvijas armijas formas terpos ar Latvijas armijas dienesta pakapju apzimejumiem. Apmacibas bataljons izdarija Liepajas jurmala un apstadijumos pec Latvijas armijas reglamentiem. Municiju šaušanas vingrinajumiem deva loti skopi, to nacas sagadat pašiem. Vietejie karaviri zinaja, kur mežos un Liepajas kanalos to var atrast. Ta, piem., viena 3. rotas karaviru grupa no bij. Škedes šaujlauka apkartnes parveda 20 kastes šautenu municijas. Izdarot kaujas macibas Liepajas apkartnes mežos, tur dažkart ari atrada pat krievu pamestas šautenes un rakešu pistoles.

Junija beigas bataljons sanema rikojumu izbuvet nocietinajuma pozicijas no Liepajas ezera ziemelu gala lidz Redana fortam, pedejo ieskaitot. Runaja ari, ka bataljonam nebušot jabrauc uz austrumiem, bet tas palikšot Liepajas garnizona. Tomer driz pienaca rikojums bataljonam jau 1. julija izbraukt no Liepajas uz Korostenu Ukraina. Divi bataljoni bija no Liepajas aizbraukuši jau agrak.

Nocietinašanas darbus partrauca, un bataljons saka gatavoties izbraukšanai. Atstajot tikai nedaudzas šautenes, visi ieroci bija janodod. Jaunaja vieta sanemšot jaunus ierocus un tur varešot ari turpinat bataljona apmacibas. Karaviros garastavoklis bija pacilats, jo jaunaja vieta karaviri cereja uz labaku apgadi un iespeju aktivi cinities pret komunistiem.

1942. g. 1. julija bataljons no Dika ielas devas uz Liepajas ugunsdzeseju laukumu, kur Tirgonu iela to nostadija gajienam uz Liepajas staciju. Liepajnieki savus karavirus uz fronti izvadija ar lielu sajusmu. Karavirus bagatigi apveltija ziediem un Latvijas karodziniem, to ierinda izskatijas ka viena ziedu jura.

Liepajas staciju vilciens atstaja, karaviriem dziedot Dievs, sveti Latviju! Ari pa celam stacijas visur notika karaviru sirsniga izvadišana, seviški Saldu, kur liela dala pilsetas un apkartnes iedzivotaju ar pilsetas valdi priekšgala bija ieradušies 2 km attalaja stacija, lidzi atnesdami ziedus u.c. veltes. Pec vairaku dienu brauciena bataljons sasniedza Korostenu. Pec izladešanas karaviri novietojas kazarmas, bet jau tani paša. diena pienaca rikojums nekavejoties pariet uz Ovrucu pilsetinu. Tur bataljons gajiena kartiba bez starpgadijumiem ieradas nakoša diena.

Ari Ovrucos bataljons novietojas kadas kazarmas, katra rota sava stava. Gultu nebija, to vieta krievu stradnieku gatavotas divstavu naras. Izdeva krievu šautenes un 1—2 ložmetejus katrai rotai. Izdeva ari drebes, velu, zekes un apavus ar gumijas zolem. Bataljons izlika vietejo apsardzibu un saka izdarit karaviru apmacibas. Driz tomer apmacibas bija japartrauc, jo vieteja vacu žandarmerija vairs nespeja uzturet vajadzigo kartibu. Visur darbojas komunistu teroristi. Remes nocietinata punkta vaciešiem teroristi iznicinaja 14 virus. Kadam vacu policijas eskadronam iznicinaja vienu vadu Skorodnoje tuvuma. Visur sauca pec palidzibas. Bataljonu sadalija un novietoja pa atseviškiem atbalsta punktiem.

Jau 1942. g. septembra sakuma Ovrucu slimnica ar asinssergu mira kareivji A. Sils un Z. Šteinblums.

Septembra beigas bataljona vienibas bija izvietotas sekojoši: bataljona stabs, staba vads un 3. rotas 3 vadi — Ovrucos; 1. rotas 2 vadi —Skorodnoje un viens vads kopa ar slovaku vadu — Jelska; 2. rotas 2 vadi — Lelcica un viens vads — Bujnovicos.

Visas vienibas bija izvietotas atbalsta punktu veida, ar loti lielam atstarpem. Attalumi svarstijas no 130—160 km. Attalumus palielinaja vel tas apstaklis, ka teroristu darbibas del nebija kustibas brivibas pa katru celu. Vieniga magistrale bija Mozirjas—Jelskas— Ovrucu šoseja, pa kuru kolonnas vareja virzities stingra apsardziba. Ari pavelu un rikojumu nodošana nebija viegla. Lietoja telefonu (.ar šifra palidzibu), bet tas bieži nedarbojas. Tikko vadi no vienu gala  salaboti, ta otra gala tie atkal bija sabojati. Parautas un pastavigas grutibas bija ar transporta mašinam. Bataljona riciba bija tikai viena viegla automašina. Ta ka Ovrucos atradas motorizeta slovaku divizija, tad braucot uz teroristu apkarošanu un ari citos gadijumos, bataljonu mašinas aiznemas no slovakiem. Tas bija iespejams tadel, ka starp slovaku diviziju un latviešu bataljonu biju izveidojušas loti labas attiecibas.

Apgade bataljonam biju jasanem no vacu kartibas policijas Korostenas nodalas. kas atradas apm. 40 km uz dienvidiem no Ovruciem. Bataljonam pašam ar saviem transporta lidzekliem viss biju janogada uz attiecigiem atbalsta punktiem. Tas nebija viegls uzdevums.

Bataljona atbalsta punktiem bija sekojoši uzdevumi;

1. rotas 2 vadiem; pasargat bieži uzdzivoto vietu Skorodnoje un tas apkartni no teroristu ieplušanas un apmešanas; trešajam vadam Jelska biju japavada šaursliežu dzelzcela vilcieni no Jelskas lidz Bujnoviciem un atpakal. Pa šo dzelzcelu parvadaja kara materialus, ka ari uzturu bataljona atbalsta punktiem. Vilciens parasti sastaveja no dažiem precu—pasažieru vagoniem. Lokomotive priekša dzina divas platformas, apliktas ar smilšu maisiem. Katra platforma atradas 4—7 karaviri ar divam patšautenem. Uz vilciena saniem bija uzzimeta mirona galva ar uzrakstu "Zalais velns”,  ka  teroristi bija iesaukuši zalo apgerbu del latviešu karavirus.

2. rotas 2 vadi Lelcica un viens vads Bujnovicos biju izvietoti atbalsta punktu veida šo apdzivoto vietu apsargašanai pret teroristiem.

3. rota Ovrucos atradas vienmer trauksmes stavokli, lai katra laika varetu doties tur, kur paraditos Lielaki teroristu speks, vai nu paliga kadam bataljona atbalsta punktam, vai ari kur citur. 3. rota pavadija ari visus transportus, ka savus, ta ari vacu un slovaku.

Šini perioda bataljonam bija piedaliet ari  2 prettanku lielgabali. Apgerbti karaviri bija Latvijas armijas terpos ar Latvijas armijas dienesta pakapem. Ari kaujas terps bija no Latvijas armijas. Uzturs bija loti slikts.

1942. g. septembra beigas teroristu darbiba Ovrucu apkartne kluva arvien draudošaka. Oktobra sakuma no Remezi sadžas zinoja, ka apm. 8 km uz dienvidiem no sadžas atrodoties kada teroristu nometne. 3. rotas komandieris kapt. Puce sanema no bataljona komandiera uzdevumu teroristu nometni likvidet. Rota devas ar auto mašinam uz Jelsku un talak kajam uz noradito vietu. Jau pa celam patrulnieki noveroja, ka teroristu priekšposteni uz zirgiem atvelkas meža biezokni. Kad rota nonaca meža mala apm. 1 km no teroristu nometnes, ta sakartojas nometnes apnemšanai un devas meža biezokni. Kad 1. vads sasniedza nometni, tad teroristi bija to jau atstajuši, pametot uz ugunskuriem lielus katlus ar liellopu galu. Ta 3. rotai šoreiz laimejas iegut lielaku kara laupijumu bez šaviena. Nometne atradas ari lielaks liellopu bars, kuru aizdzina uz Jelsku.

Atgriežoties teroristi kada mežina bija rotai atgriezuši atiešanas celu. Izcelas stipra apšaudišanas starp rotas priekšejo vadu un teroristiem, kas bija sakapuši kokos, lai tada veida parsteigtu rotu un sagadatu tai lielakus zaudejumus. Teroristiem tomer nekadu panakumu nebija, jo stiprais priekšejais vads tos ar savu uguni atri padzina. Pec ši starpgadijuma rota bez talakiem traucejumiem sasniedza Jelsku un otra diena atgriezas Ovrucos.

1942. g. oktobri sakas stiprs teroristu spiediens virziena no Brjanskas uz Gomelu—Mozirju—Jelsku un talak uz Pripjatas purviem. Pie Brjanskas cauri frontei bija iznakuši vairaki tukstoši sarkanarmiešu, kas bija speciali apmaciti teroristu darbibai, un apmetušies Brjanskas apkartnes mežos, lai vacu frontes aizmugure organizetu plašaku partizanu kustibu. Šo sarkanarmiešu teroristu vienibu talakais uzdevums bija doties dzilak vacu aizmugure un sasniegt bij. Krievijas -Polijas robežu un Pripjatas upes purvus.

Ta ka vacu aizmugure šini rajona bija loti vaji apsargata, tad regularas sarkanarmijas vienibas ar jaunuorganizetiem un labi apbrunotiem vietejiem teroristiem steidzas doties uz rietumiem, mobilizejot no katras apdzivotas vietas visus viriešus un sievietes vecuma no 16—60 gadiem. Ta radas vacu aizmugure loti stipri sarkano speki, kuriem pretim staveja tikai vajas vacu, ungaru, slovaku un latviešu vienibas. Isa laika šie sarkano speki bija paspejuši izvirzities uz rietumiem no Brjanskas apm. 300 km. To priekšejas dalas, parvarejušas Dnepras un Pripjatas upes, novembra sakuma tuvojas jau Jelskas pilsetai.

Jelska šini laika atradas tikai viens slovaku vads un 25 Abavas bataljona 1 vads. Mozirja, kas atradas uz Pripjatas kreisa krasta un apm. 3 km uz ziemeliem no Jelskas, atradas vienigi vacu komandantura un nedaudz žandarmerijas. Uz šosejas no Mozirjas lidz Ovruciem katru tiltu apsargaja viens slovaku vads, jo šis bija vienigais lietojamais celš satiksmei starp Mozirju un Žitomiru.

18. novembri no 3. rotas izsutija 2 vadus uz Jelsku. Vienu vadu komandeja ltn. Paukšts un otru ltn. V. Redelis. Abi vadi ar smagajam mašinam apm. 100 km attalo Jelsku sasniedza tas pašas dienas vakara. Pilseta bija izsludinata trauksme. Latviešu karavirus novietoja pozicijas ap pilsetu. Ienaca zinas, ka tilts uz šosejas starp Mozirju un Jelsku pie Sannuki sadžas uzspridzinats un slovaku vads, kas apsargaja tiltu, iznicinats. Isi pirms latviešu karaviru ierašanas kads slovaku vads no Jelskas bija izbraucis izlukošana. Tuvojas jau pusnakts, bet šis slovaku vads no izlukošanas vel arvien nebija atgriezies, kaut gan notikuma vieta atradas tikai apm. 2 km no Jelskas pilsetas. Ari nakošaja rita vads vel nebija atgriezies.

Nakti Jelska ieradas ari bataljona komandieris pltn. Plikausis, 3. rotas komandieris kapt. E. Puce, 2 lietuviešu rotas un kada slovaku vieniba. Ieradas ari bataljona 2. rota kapt. Jaunlinina vadiba. Vacu vadiba pltn. Plikausi nozimeja par visu apvienoto speku komandieri Jelskas pilsetas aizstavešanai.

Ta ka slovaku vads vel arvien nebija. no izlukošanas atgriezies, tad plkst. 8.30 pltn. Plikausis uzdeva 2. rotas komandierim kapt. Jaulininam izdarit par jaunu izlukošanu uz Sannuki tiltu. Kapt. Jaunlininam uzdeva nemt lidzi: no 2. rotas 1 vadu, no 3. rotas ltn. Paukštu ar 1 vadu un ltn. Redeli ar 1 vadu.

Pirmais izgaja Ltn. Redela vads virziena uz Sannuki tiltu. Kad vads bija izvirzijies apm. 1 km aiz pilsetas, bija dzirdama no ziemelrietumiem 1—2 km attaluma stipra mašinpistolu uguns. Vads apstajas un nogaidija kapt. Jaunlinina ierašanos. Pedejais kopa ar vada komandieri nolema mainit izlukošanas virzienu no ziemeliem (Sannuki tilts) uz ziemelrietumiem virziena uz Pilnas sadžu, kas atradas meža vidu un no kurienes ari bija dzirdama šaušana. Virzities uz Sannuki tiltu nebija nozimes, jo ienaidnieks vareja nogriezt rotai atiešanas celu. Priekšejais vads ltn. Redela vadiba pusskriešus devas pari kadam laukam lidz Mozirjas-Korostenas dzelzcela linijai un, ievirzoties meža biezokni, tuvojas Pilnas sadžai. No mežmalas vareja skaidri redzet, ka sadža piebliveta ar sarkanarmiešiem. Priekšejais vads nogaidija parejo vadu pienakšanu, pec kam rota ienema izejas stavokli uzbrukumam.

Rota uzbrukumu sadžai saka no trim pusem: ziemeliem, austrumiem un dienvidiem. Uguns atklašanas bridi gar sadžas austrumu malu jaja sarkano vadibas komisars ar zinnesi, abi krita, noveloties no zirgiem. Sarkanarmieši un teroristi no sadžas bega uz meža masivu, pameta zirgu un veršu pajugu kolonnu uz meža cela Sannuki— Pilna—Remezi. Rota jau ielauzas sadža, kad beidzamie krievi atstaja sadžu, uzspridzinot dzirnavas. Rotas strauja riciba bija krievus ta parsteigusi, ka tie nebija spejuši sakartoties un ienemt aizstavešanas pozicijas. Sanemtie gustekni liecinaja, ka izklidinata un pa dalai iznicinata kolonna atradušies 1000—1200 viru. Rota bez jau minetas zirgu un veršu pajugu kolonnas ieguva vel 12 zirgu pajugus ar municiju, arstniecibas piederumiem un uzturu, cita starpa 3 lielas nokautas cukas, liellopu galu, apavus un daudz citu mantu. Zirgu un veršu pajugus, kas atradas uz meža cela, nebija iespejams panemt lidzi, jo krievi saka attapties un meginaja atgriezt rotai atiešanas celu uz dienvidiem, kas tomer neizdevas.

Šaja kauja krievu zaudejumi bija. loti lieli, ka zaudeto cilveku, ta mantu zina.

Rotai zaudejumu nebija. Rotai atgriežoties Jelska, tur vacieši bija jau visu sagatavojuši uzspridzinašanai. Bet apvienoto speku komandieris pltn. Plikausis paredzeto pilsetas uzspridzinašanu aptureja un aizliedza pilsetu atstat. Vina drošsirdiga riciba izglaba pilsetu no iznicinašanas un sarkano varmaciba.

Nakoša diena ienaca zinas, ka pec musu rotas aiziešanas no Pilnas sadžas sarkanarmieši un partizani tur atkal atgriezušies un pec sakartošanas devušies talak uz dienvidrietumiem Remezi sadžas virziena. Ta ka Jelska bija ieradies ari 3. rotas komandieris kapt. Puce ar atlikušo savas rotas vadu, tad bataljona komandieris paveleja 2. un 3. rotai sekot ienaidniekam Remezi sadžas virziena, kas atradas apm. 8 km dienvidrietumos no Jelskas.

Rotas virzijas pa mežainu apvidu. Nonakot pie Remezi sadžas, izradijas, ka tilts pie ieejas sadža bija uzspridzinats. Teroristi sadžu bija jau atstajuši. Tur atrada 18. novembri uz Sannuki tiltu izlukošana izbraukuša slovaku vada smago automašinu sabojatu. Pie kada sadžas škuna atrada slovaku virsseržanta liki. Virsseržants pec vietejo iedzivotaju liecibam neželigi mocits, beidzot izgerbts un sakroplots. Rotas izlika stipru apsardzibu ap sadžu un palika tur pa nakti un otra rita atgriezas Jelska. Ar to ari bija beigušas Jelskas operacijas, bez cilveku zaudejumiem bataljonam. Nakošas dienas 25. Abavas bataljons atgriezas Ovrucos.

Teroristu darbiba arvien pieauga un versas plašuma. Trauksmes zinas naca no Skorodnojes, Bujnovicieni un Lelcicas. Sapigaka zina bija, ka Lelcica ielenkts un pilnigi iznicinats viens 2. rotas vads, kuru komandeja Ltn. Kazens. Izglabies bija tikai viens kareivis. Tas bija bataljonam loti smags trieciens. Tikko 3. rota bija atgriezusies Ovrucos un atputusies dažas dienas, ta sanema paveli doties uz ziemelaustrumos esošo Braginu un Lojevu, kur draudeja ienaidnieka lielaku speku iebrukums. Lojeva atradas slovaku rota un kada vacu armijas aizmugures vieniba, sastavoša tikai no dažiem karaviriem, bet Bragina tikai vacu žandarmerija un uguns apkarošanas policija. Šie speki nespeja ienaidnieka spiedienu izturet, lai gan visas ielas un ekas bija apjoztas ar barikadem un dzelonstieplu žogiem.

1942. g. 26. novembri kapt. Puces 3. rota devas uz Lojevu, kur atrada vienigi svaigus kapus un izlaupitas un nodedzinatas majas. Bija pagajusi tikai viena diena, kopš teroristi bija atstajuši pilsetinu. Nogalinati bija vairaki vacu karaviri, pilsetas vecakais un daudz vietejo iedzivotaju. Daudzus teroristi bija ari mobilizejuši un aizveduši lidzi. Teroristu kolonna bija devusies talak uz rietumiem. Rota devas talak uz Braginu. Tur bija izsludinats trauksmes stavoklis, bet teroristi, uzzinajuši par latviešu rotas tuvošanos, bija novirzijušies uz ziemeliem. Rota palika Braginas apsardzibai.

5. decembri izcelas ugunsgreks bataljona kazarmas Ovrucos. Kazarmas nodega Iidz pamatiem ar visam bataljona mantam. Nebija pat vairs, ar ko bardu nodzit, nedz cepures, ko galva likt. Kazarmu 1. stavu ienema kada igaunu pol. pulka vieniba un 2. stavu kada vacu motorizeta vieniba. Pudejas karaviri, neuzmanigi rikojoties ar benzinu, viena mirkli parverta visu kazarmu eku viena liesmu jura. Latviešu bataljona karaviri atradas 3. stava, ugunsgreka laika gan tikai kadi paris desmit cilveku. Tie bija izmetuši pa logiem gultas maisus un Iekuši uz tiem. Daži pec vairakiem meginajumiem vel pusdzivi bija izskrejuši caur trepju telpu. Lecot no 3. stava, vairaki nositas, citi salauza loceklus. Kazarmas sadega ari 3. rotas krustdels, kads 13 gadus vecs krievu zens.

Kad 3. rota izbrauca uz Lojevu, nakoša diena tai vajadzeja sekot ari bataljona 2. rotai, bet ta sanema citu paveli doties uz Slovecno, rietumos no Ovruciem. 3. rota no Braginas atgriezas Ovrucos isi pirms Ziemassvetkiem un 3 1. decembri ari kajam devas uz Slovecno­Zajikovkas rajonu, kur bija paradijušies lielaki sarkano speki, kas ienemuši vairakas sadžas un izbuvejuši stipri nocietinatus bunkurus. Pati Slovecno pilsetina bija pilnigi nodedzinata.

31. decembra vakara 3. rota sasniedza Slovecno, kur parnakšnoja vieteja kino eka, kas bija vieniga maja ar jumtu, bet bez durvim un logiem. Iepriekš tur bija mitinajušies vacu žandarmu zirgi. Ap plkst. 21 sakas stipra slovaku artilerijas uguns pa teroristu nocietinato Zalikovkas sadžu. Apšaudišana turpinajas vairakas stundas. Kauja ap Zalikovku piedalijas ari bataljona 1. un 2. rota.

Kad 3. rota 1. janvara agra rita devas talak Zalikovkas virziena, tad pa celam visur bija redzami tikai postijumi, salauztas ragavas, nošauti zirgi un cilveki. Zalikovku nakti bija ienemušas slovaku, latviešu un lietuvju vienibas. Sadža atrada 2 latviešu karaviru sakroplotus likus, kuriem uz krutim bija kurinats ugunskurs. Sadža veselas krievu majas bija paraktas zem zemes un iekartotas aizstavešanai, ta izveidojot veselu nocietinajumu sistemu. Nocietinati bunkuri atradas ari arpus sadžas, kuros bija iekartotas ari minu darbnicas un ierocu arsenali. Celu minas gatavoja paši teroristi, nemot spragstvielas no artilerijas granatam, kas bija pamestas uz Stalina linijas.

1942. gada visus bataljona kritušos karavirus apglabaja Jelskas un Ovrucu jaunierikotos kapos. Jelska bija ierikoti skaisti kapi, kuros no sakuma apglabaja visus bataljona kritušos karavirus, vedot tos pat no 80 km attalumiem, lidz Ovrucos pie kazarmam vecajos kapos iekartoja jaunus karaviru kapus kopigi latviešiem, ukrainiem, ungariem, slovakiem un kazakiem. Šais kapos katram kritušam karaviram uzlika masivu ozola koka krustu ar sarkan balt sarkanu vairodzinu un attiecigam atzimem. Bataljona karaviri cereja, ka kritušos draugus vares pec kara guldit dzimtenes smiltaja.

Pec Ovrucos notikuša ugunsgreka 1943. g. janvari bataljonam izsniedza vacu policijas terpus. Ka atškiribas zimi no vacu vienibam latviešu karaviri uz labas rokas piedurknes uzšuva Latvijas krasu vairodzinu. Par spiti smagam cinam un citam grutibam bataljona karaviru gars nebija salauzts. Tie sveti ari turejas pie savam parastajam Latvijas armijas tradicijam.

1943. g. ziema Slovecno rajona kads vacu pulks bija uzduries uz teroristu bunkuriem un cietis smagus zaudejumus. Par notikušo pulks zinoja vacu policijas vienibai Ovrucos un ludza papildspekus. Ta ka 25. Abavas bataljona 3. rota bija trauksmes rota Ovrucos, tad ari bataljona vacu sakaru virsnieks maj. Mevs bija apsolijis šo rotu paliga, nepadomadams nemaz par rotas trucigo apgerbu. Tai laika sala lidz —35° C. Seviški bedigi bija ar apaviem. Uz to rotas komandieris noradija maj. Mevam, un rota nekavejoši sanema salmu zabakus. No vacu staba ieradas kads vacu virsnieks ar smagajam mašinam un noveda rotu uz 60 km attalo kaujas rajonu. Tur rota sanema uzdevumu nodrošinat celu no vacu armijas pulka staba lidz Slovecno galvena šosejai un parbaudit sadžas, kur event. varetu parnakšnot un sapulceties teroristi.

Viens vads nekavejoties saka pildit cela apsardzibu. No vietejiem iedzivotajiem atri noskaidroja teroristu varbutejas atrašanas vietas, ka ari celus, pa kuriem notiek to apgade. Rotas otrs vads sanema pajugus no vietejas sadžas un devas parbaudit ieguto zinu pareizibu. Vadam bija panakumi, tas parsteidza kadu teroristu grupu cela no kadas sadžas uz mežu. Mežmala vads šo grupu parsteidza ar patšautenu uguni un iznicinaja, iegustot ari vairakus gusteknus, ierocus un municiju. Nakti vadam izdevas parsteigt ari vairakus partikas piegadatajus teroristiem. Izcelas ari apšaudišanas ar mazakam teroristu grupinam. Tas pašas dienas vakara sadža ieradas ap 20 pajugi ar kritušiem, ievainotiem un kajas apsaldejušiem vacu karaviriem. Šo transportu musu vada viri pavadija. lidz Slovecno galvena šosejai.

Dažu dienu laika rota savu uzdevumu bija izpildijusi un nodrošinajusi vacu armijas vienibam nogades un piegades celus. Rota pajugos atkal atgriezas Ovrucos.

Latviešu panemieni cinai ar teroristiem, seviški nodrošinoties pret parsteigumiem, izradijas loti labi. Tas prasija gan arkartigu piepuli, sanu apsardzibu dzila Sniega, purvaina vai mežaina apvidu, ka ari katra atseviška punkta izlukošanu. Pie tam dažkart bataljona atseviškas rotas parvietojas gan kajam, gan braukšus lidz 60 km diena. Visi šie drošibas soli liela mera pasargaja karaviru dzivibas. Daudz bedigak klajas vaciešiem, slovakiem un ungariem. Tomer ari 25. Abavas bataljona sastavs nepartrauktas operacijas bija zaudejis pravu skaitu kritušo un ievainoto. Ari dala no atvalinajuma aizbraukušiem vairs neatgriezas bataljona, jo bija iesaistijušies jaundibinama Latviešu legiona vienibas. Bataljonam papildinajumi klat nenaca. Viss tas bija stipri samazinajis bataljona kaujas spejas.

1943. g. 5. maija Abavas bataljonam pievienoja 17. Vidzemes bataljonu. Pec abu bataljonu apvienošanas 25. Abavas bataljona bija sekojošs komandejošais sastavs:

Bataljona komandieris — pltn. K. PIikausis, vacu sakaru virsnieks maj. H. Mevs, saimniecibas priekšnieks — kapt. Dzelme, 1. rotas komandieris — kapt. E. Puce, 2. rotas — vltn. J Lidums (velak kadu laiku vltn. Skalde), 3. rotas — kapt. H. Gutmanis, bataljona arsts —maj. K. Juvars.

Virsnieku sastavs pec bataljonu apvienošanas bieži mainijas. Virsnieku trukums bija stipri jutams. Pec apvienošanas 3. rota palika par bataljona 1. rotu ar 1 7. bataljona papildinajumu.

1943. g. 10. maija no 1. rotas 90 karavirus norikoja teroristu apkarošanai Pripjatas upes rajona Uz sapulcešanas vietu Jelskas tuvuma rota aizbrauca auto mašinas. Tur rotu sagaidija iecirkna komandanta sutits virsnieks ar 20 kareivjiem un auto mašinas aizveda rotu uz Pripjatas upes aizsardzibas stabu, kur karaviri lidz nakošai dienai novietojas atputa.

Velak pie rotas komandiera ieradas Pripjatas upes aizsardzibas rajona priekšnieks SS hstuf. Veterle un informeja rotas virsniekus par visparejo stavokli un izteica velešanos, lai jau tulin izsuta vienu vadu ienemt paredzeto sadžu, izlikt tur noverošanas postenus, meginat ari parkert zinu piegadatajus teroristiem. Ši uzdevuma veikšanu uzdeva ltn. Bailiša vadam. kas pec isas sakartošanas ar vienu vieglo un divam smagam auto mašinam devas cela. Pareja rotas dala paredzeta vieta nonaca otra rita.

Teroristi un ari regularas sarkanarmijas dalas, kopskaita 2,000— 3.000 viru stipras, darbojas mežaina apvidu apm. 70 km austrumos no Pripjatas upes, bet apm. 500 viru stipra grupa darbojas rietumos no Pripjatas upes Jelskas, Skorodnoje un Slovecno rajona Šo lielo sarkano speku apkarošana austrumos no Pripjatas upes bija iesaistitas vacu armijas dalas ar uzdevumu sasniegt Pripjatas upi, bet upes aizsardzibai pret tas parvarešanu no Mozirjas lidz Slovecno upes ietekai atradas 2 vacu policijas rotas, 1 vacu SS rota un 1 Iatviešu rota. Visas šis rotas bija nepilna sastava. Pedejo uzdevums bija nosargat Pripjatas upei piegulošas sadžas no teroristu rekvizicijam un nelaut tiem un sarkanarmijas dalam no upes austrumu puses pariet uz rietumiem un apvienoties vienibu iecirknos.

25. Abavas bataljona 1. rotas iecirkni Pripjatas upes krasts apm. 2 km platuma bija apaudzis ar krumiem, pie tam gar krastu bija ari daudz mazu salinu. Parredzamiba tadel bija loti apgrutinata. Rota apsardzibu izdarija ar noverošanas posteniem, rezerves turot sadža atputa. Naktis postenus pastiprinaja un norikoja ari pastiprinatas patrulas.

Pirmas naktis pagaja samera mierigi. Sagustija vienigi vairakus partikas piegadatajus teroristiem un dažus teroristus upes rietumu krasta. Ar pedejiem nosledza tadu ka pamieru, tiem atnema ierocus un pašus palaida vala ar norunu, ka teroristi rotai no rietumiem neuzbruks.

19. maija rita v.v. Zvirbula vadita patrula bija ieverojusi, ka pa kaiminu iecirkni virzas kada teroristu kolonna, un patrula no apm. 1200 metru attaluma atklajusi uz kolonnu uguni. Teroristi atbildejuši ar minumeteju un automatisko ierocu uguni un ienemuši pozicijas gar Slovecno upi. Rotas iecirkni darbojas vel 2 patrulas, videja un kreisa, bet no tam nebija nekadu zinu par ienaidnieka kustibam. Ari kaiminu rotas karaviri uz ienaidnieka kolonnu nereageja, tur valdija pilnigs klusums. Bija tomer jarekinas ar to, ka var sakt darboties ari tie ienaidnieka speki, kas atradas Pripjatas rietumu krasta, un ka tie uzbruks rotas atbalsta punktiem, tadi atvieglojot teroristiem no austrumiem forset Pripjatas upi.

Varbuteja kauja no rotas vareja piedalities tikai ap 50 viru. Atbalsta punkta aizstavešanai rotas komandieris atstaja 15 virus, ka ari 2 patrulas rotas iecirkni. Ltn. Bailitim uzdeva ar vienu vadu pariet upi iepretim kaiminu sadžai un uzbrukt ienaidniekam kopa ar kaiminu rotu.Ltn. Bailiša vadam turoties gar Slovecno upes labo krastu, rotas komandieris ar ltn. Saukantu un parejiem viriem devas uz rotas labo iecirkni, kur bija paredzets ienemt pozicijas ar 2 ložmetejiem un vairakam patšautenem.

Ltn. Bailitis ar savu vadu sasniedza uzkalnus pie Slovecno upes un, redzedams labo merki — ienaidnieka kolonnu, ar savam patšautenem atklaja uz kolonnu uguni. Attalums (apm. 1500 m) tomer bija par lielu, lai gutu kadus panakumus. Ari teroristi nekavejoties atklaja minmeteju un automatisko ierocu pretuguni. Ltn. Bailiša vads uguni partrauca un turpinaja doto uzdevumu. Pa to laiku rotas komandieris ar ltn. Saukantu un parejiem rotas karaviriem bija nonacis rotas labaja iecirkni. Ari te vareja jau saskatit ienaidnieka virzišanos ne visai noteiktas kolonnas. Rotas karaviri izversas un ienema pozicijas. Ka pirmais uz ienaidnieka kolonnu uguni atklaja ltn. Saukanta ložmeteju vads, pec tam kauja iesaistijas ari visas patšautenes. Panakumi sakuma bija lieliski, ienaidnieka kolonnas pajuka, to pajugi devas katrs uz savu pusi. Ienaidnieks driz tomer attapas un atklaja tik stipru minumeteju un automatisko ierocu uguni, ka no rotas pozicijam nebija vairs iespejams verst sekmigu uguni pret ienaidnieku. Smagi bija ievainots ari ložmeteja priekšnieks serž. Berzinš. Rotas komandieris paveleja mainit pozicijas, un kauja iesaistijas ari Ltn. Bailiša vads. Musu minmetejus nevareja izmantot, jo to sniedzamiba bija tikai 800 m.

Ltn. Bailitim nebija izdevies sameklet un uznemt sakarus ar kaiminu — ukrainiešu rotu. Ukraini, redzedami tuvojamies teroristu kolonnu, bija aizmukuši meža. Pret vadu teroristi versas ar stipriem spekiem. Vads speja ienaidnieka virzišanos uz priekšu tikai islaicigi apturet. Zem stipras ienaidnieka uguns tas atgaja uz Slovecno upes kreiso krastu, kur ienema jaunas pozicijas, nelaujot ienaidniekam pariet Slovecno upi.

Kauja rotas rajona turpinajas 7 stundas, pie kam ienaidniekam neizdevas ielauzties un iziet cauri rotas iecirknim. Šaja kauja sevišku varonibu paradija ložmeteju apkalpes un ari atseviški strelnieki. Ta dkar. Penks un Teters zem ienaidnieka uguns vairakas reizes parpeldeja Slovecno un parnesa pari no Ltn. Bailiša vada divus ievainotus karavirus, ka ari sanema un parveda pari upei vairakus ienaidnieka pajugus ar kara mantam un atseviškus zirgus.

Pec kaujas teroristi kopa ar sarkanarmijas dalam, labi brunoti, devas dienvidrietumu virziena, izlaupot vairakas sadžas. Šaja kauja rota zaudeja 2 smagi un 2 viegli ievainotus karavirus, bet ienaidnieks ap 200 ievainoto un kritušo. Pec 2 dienam no Kijevas ieradas kads vacu pulkvedis un pasniedza rotas 3 virsniekiem un vairakiem instruktoriem un kareivjiem drošsirdibas un nopelnu medalas ar škepiem.

Kauja gan bija beigusies, bet Pripjatas kreisaja krasta nebija miera. Ta vltn. A. Suna, vedot Jelskas atbalsta punktam munciju, par spiti tam, ka kolonna bija nodrošinata ar brunotam mašinam, zaudeja sadursme vienu kritušo un 2 ievainotos. Driz pec tam visas bataljona vienibas sapulcinaja Jelska.

1943. g. junija menesi bataljons atkal atradas teroristu apkarošanas akcijas Ovrucu un Jelskas rajonos. Bataljona staba administrativais personals ar kapt. Ž. Zemgali atradas Ovrucos, bet kaujas stabs pie vienibam. Atrodoties nepartrauktas kaujas operacijas, katra diena bataljonam nesa lielakus jeb mazakus zaudejumus. Seviškas grutibas sagadaja teroristu pašu gatavotas dažadu sistemu un paraugu minas. Nomineti bija ne tikai lielakie celi, bet pat mazas tacinas, laukumi un pieejas sadžam un mežiem. Lai ari cik uzmanigi karaviri parvietojas, tomer zaudejumi no minam vienmer bija.

Fronte ar katru dienu naca arvien tuvak. Tagad teroristi apdraudeja nevien karaspeka kolonnas un atbalsta punktus, bet draudeja pat pilnigi apturet dzelzcela kustibu. Šepetovkas—Žitomiras—Kijevas rajona dzelzcelu apsargaja ungaru vienibas. Tas bija izbuvejušas pamatigus atbalsta punktus, bet dzelzcelu nosargat tomer nespeja.

Ari 25. Abavas bataljonu iesaistija dzelzcela apsardziba. Bataljona 1. rotai ieradija apsargajamo iecirkni apm. 8 km garuma. Apsargajama iecirkni atradas ari viens ungaru atbalsta punkts ar vienu virsnieku un apm. 40 kareivjiem. Parnemot apsargajamo dzelzcela posmu, 1. rotas komandieris vienojas ar ungaru atbalsta punkta komandieri, ka diena ungari apsargas 4 km un latvieši 4 km, bet nakti latvieši apsargas visus 8 km, iznemot posmu 400 m pa kreisi un labi no ungaru atbalsta punkta. Naktis rota dzelzcela apsardzibu izdarija no slepniem un ar staigajošam patrulam. Pirmas divas nedelas apsardziba veicas labi. Vairakkart rotas karaviriem bija japiedalas ari apkartnes mežu kemmešana. Parnakot no šim akcijam, karaviriem tulin bija jaiet slepnos, patrulas, vai ari jastav postenos pie novietojuma. Atputas nebija ne dienu, ne nakti. Tada paša situacija bija ari parejas bataljona rotas. Bija ari daži kritušie.

Novembra menesi atseviškiem atbalsta punktiem saka uzbrukt ari krievu aviacija, gan nometot bumbas, gan ari apšaudot tos ar klaja ierociem. Ari šie uzlidojumi sagadaja bataljonam zaudejumus. Karaviriem šis dzelzcela apsardzibas dienests nepatika, un to lielaka dala velejas iesaistities kada no Latviešu legiona vienibam. Šo karaviru velešanos atbalstija ari vacu sakaru virsnieks.

Decembri bataljonu atbrivoja no dzelzcela apsardzibas un uz 2 dienam iesaistija teroristu apkarošana. Pec tam bataljons pa dzelzcelu atgriezas dzimtene un novietojas Bolderaja. Karaviriem pienacas 2 nedelu atvalinajums, to pieškira divas mainas. 1944. g. janvari bataljonu iedalija 2. Liepajas policijas pulka.

Daudzi 25. Abavas bataljona karaviri par izradito drošsirdibu un varonibu ir apbalvoti ar Austrumzemju un Vacijas ordeniem un goda zimem. Pirmos II škiras Dzelzskrustus pasniedza 1943. g. 10. septembri bataljona komandierim pltn. Plikausim, kapt. Gutmanim un Pucem, bet Nopelnu krustu ltn. Bailitim u.c. Pec tam sekoja vel daudzi citi apbalvojumi.

268. ERGLU (18E) BATALJONS 

1942. g. 16. marta kapt. Lagzdinš saka Liepaja formet piekto latviešu bataljonu — 18E latviešu policijas bataljonu. Jau pec paris dienam vacu Kartibas dienesta komandieris Latvija par bataljona komandieri iecela pltn. J. Ruceli, kas bataljona komandešanu parnema 22. marta. 23. marta bataljons uzsaka apmacibas 3 rotu sastava, bet jau nakoša diena SS un policijas komandieris Kurzeme Ditrichs pazinoja, ka bataljonam ir paredzetas 5 rotas un tulin uzsakama 4. un 5. rotas formešana.

30. marta no Liepajas uz fronti aizbrauca 21. Liepajas bataljons, un 18E Erglu bataljons parnema 21. bataljona telpas Peldu un Toma ielas sturi, piecstavu nama, ko liepajnieki bija nosaukuši par "Zilo brinumu". Komunistu okupacijas laika 1940./41. g. tur bija atradusies ceka. Tur novietojas bataljona stabs un pirmas 3 rotas. 9. aprili 2. rota pargaja uz skolas telpam Ulicha iela, kur 10. aprili saka formet ari 5. (rezerves) rotu. 20. aprili bataljons uzsaka pildit sardžu dienestu Liepajas pilseta.

1. maija bataljona komandejošais sastavs bija sekojošais: bataljona komandieris — pltn. J. Rucelis, saimniecibas priekšnieks — ltn K. Ozols, 1. rotas komandieris — kapt. J. Kirsons, 2. rotas — vltn. Gravelis, 3. rotas — vltn. A. Salminš, 4. rotas — kapt. A. Tomass un 5. rotas — ltn. Bambers, bataljona arsts — kapt. F. Staks.

6. maija bataljonam uz laiku piekomandeja 24. Talsu bataljona sapieru vadu 44 viru sastava, ko komandeja vltn. Mals. Sapieru vadam bija Liepaja japabeidz apmacibas, pirms tas varetu sekot bataljonam uz Baltkrieviju.

18. maija 18E bataljonu pardeveja par 268. Erglu bataljonu. 9. junija no bataljona atdalija 4. un 5. rotu ka kadru jaunformejamam E (Ersatz) bataljonam, kuru formeja kltn. M. Baumanis. Šai laika bataljons saka ari jau gatavoties izbraukšanai uz austrumiem. 17. junija Annas baznicas laukuma notika bataljona atvadišanas parade ar dievkalpojumu Annas baznica. Uz paradi no Rigas ieradas Kartibas policijas komandieris pulkv. Knechts, pltn. Veiss un pltn. Osis. Ieradas ari jaunieceltais vacu sakaru virsnieks pol. hptm. Vilke (Wilcke). Parade piedalijas ari 25. Abavas bataljons.

28. junija Liepaja viesojas Pašparvaldes generaldirektors gen. O. Dankers. Sakara ar to notika 25., 28. un 268. bataljonu parade, pec kuras gen. Dankers nolika vainagu pie Liepajas bralu kapu pieminekla.

Sadzivošana ar vacu sakaru virsnieku hptm. Vilki bija loti gruta. Pltn. Rucelim bieži iznaca ar vinu domstarpibas. Tados gadijumos Vilke vienmer mekleja atbalstu pie SS un policijas komandiera Kurzeme Ditricha. Pedejais Iika pltn. Rucelim atvainoties, jo esot hptm. Vilki apvainojis vardiem. To darit pltn. Rucelis atteicas, uz ko Ditrichs draudeja pltn. Ruceli nomainit no bataljona komandešanas, bet nepaspeja. savus draudus izpildit. 3. julija bataljons sanema paveli izbraukt uz Dnepropetrovsku Ukraina. Jau tas pašas dienas vakara bataljons devas uz Liepajas staciju. Pie škiršanas Liepajas stacija Ditrichs ar pltn. Ruceli nerunaja ne varda. Hptm. Vilke tomer devas bataljonam lidzi. Isi pirms Liepajas atstašanas Vilkem bija izdevies panakt vina neieredzeta 3. rotas komandiera vltn. A. Salminia nomainišanu. Par 3. rotas komandieri iecela kapt. A, Tomasu,

Bataljons Liepaju atstaja 3 rotu sastava ar kopskaita 16 virsniekiem, 52 instruktoriem un 474 kareivjiem. Apbrunojuma bija 470 šautenes un 12 patšautenes. Karaviru ieterpa bija Latvijas armijas vasaras svarki un darba cepures, bet meteli bija krievu. No pedejiem karaviri tomer Dnepropetrovska atbrivojas. Braucot caur Jelgavu, Šauliem, Kaunu un Vilnu, bataljons 6. julija vakara sasniedza Minsku.

Otra rita ešaIons no Minskas devas Gomelas virziena. Jabrauc bija caur teroristu apdraudetu mežu un purvu rajonu. Dzelzcela uzberuma gravjos guleja daudz no sliedem nolaistu lokomotivju. un vagonu. Katra dzelzcela stacija bija izveidota par mazu cietoksni ar dažadam fortifikacijas buvem un balku aizsegiem un dzelonstieplu žogiem. Visiem karaviriem izsniedza kaujas patronas. 9. julija agra rita ešalons sasniedza Gomelu, tin, no turienes turpinot celu tikai pa dienu, 12. julija ešaIons iebrauca Dnepropetrovska, kur novietojas pilsetas labakaja rajona kada liela dzivoklu blokmaju kompleksa.

Cela no Liepajas Iidz Dnepropetrovskai bija pavaditas nepilnas 8 dienas. Bataljonu Dnepropetrovska sagaidija jau agrak atbraukuša 1 7. Vidzemes bataljona komandieris kapt. A. Skrauja.

14. julija bataljona komandieris pltn. Rucelis ieradas pie sava tuvaka priekšnieka Dnepropetrovskas kartibas policijas priekšnieka pulkv. Hofmana, kurš pret latviešu karaviriem bija loti labveligs. Klimata maina, loti karsta vasara un ari savadakais dzeramais udens radija karaviros stipru dizenterijas izplatišanos. Saslima  pie 90% karaviru, daži bija pat janosuta uz slimnicu.

Bataljona sardzes parnema 17. Vidzemes bataljons, kura stabs ieradas Cervonnaja 9. oktobri. 268. Erglu bataljons uzsaka macibas, sevišku veribu piegriežot kaujas macibam rotas un bataljona meroga. Bataljona lidzšinejo 3. rotu pardeveja par 1. rotu un 1. rotu par 3. rotu.

Pec ierašanas Donbasa bataljona tiešais priekšnieks bija vacu kartibas policijas komandieris Stalino — pol. pltn. Loze (Lohse), bet 3. rota un atdalitas 1. rotas vienibas bija padotas Stalaga komandierim maj. Zerboni. Abi šie vacu virsnieki bija loti labveligi latviešu karaviriem. Seviški maj. Zerboni, kas ienida vacu policiju, bija ass un neiecietigs pret bataljona vacu sakaru virsnieku pol. hptm. Vilki.

19. decembri uz Gorlovku parvietojas ari bataljona stabs un atlikušie 1. rotas karaviri. Tur 28. decembri vieteja radiofona dziedaja bataljona karaviru koris.

1943. g. 3. janvari visus bataljona ložmetejniekus saveda Gorlovka uz apmacibam. Tas vadija vltn. J. Puce.

Janvari bataljons uzsaka izpildit sardžu dienestu Donbasa dažadas raktuves. Lielai dalai sardžu viru bija piedoti ukrainu paligi (Hilfwillige), kas bija padoti latviešu vada komandierim vai ari attiecigam sardzes priekšniekam. Latvieši parvaldija visu sardžu garnizonu un paši sargaja tikai svarigakas vietas.

14. janvari 3. rotas komandieri kapt. Kirsonu parvietoja uz latviešu 266E. bataljonu Riga. Vina vieta par 3. rotas komandieri ar 21. janvari iecela vltn. Puci.

Sarkanarmijas spiediens uz Donecas oglu baseina rajonu 1943. g. sakuma pastiprinajas, un krievu tanku vienibas bieži iebruka vacu speku aizmugure. Janvara otra puse visus krievu gusteknus no mazakiem centriem parvietoja uz centralo nometni Gorlovka. Bataljona tagad bieži notika 1. un 2. pakapes trauksmes, kad visiem bija jabut apgerbtiem un pilna apbrunojuma. Fronte ar katru dienu vairak tuvojas, celi bija pilni ar atejošam italiešu un rumanu vienibam. Frontes virziena savukart devas SS vienibas.

Hptm. Vilke zinoja savai priekšniecibai, ka bataljons ir pilnigi apmacits un apbrunots iesaistišanai frontes cinas. Bataljona komandieris un maj. Zerboni zinoja pretejo un panaca, ka bataljonu nesutija uz pajukušo frontes liniju, bet norikoja apsargat gusteknu transportus pari Dneprai. Liela sala un pa pieputinatiem celiem ari tas bija smags uzdevums.

Sakaru virsnieks pol. hptm. Vilke gribeja, lai nacionalsocialistu svetku diena 30. janvari bataljons notur paradi, kuru komandetu pltn. Rucelis un pienemtu dienesta pakape zemakais Vilke. Saprotams, pltn. Rucelis atteicas paradi komandet, un ta nenotika. Dienu atzimeja, izdarot ,dažus paaugstinajumus bataljona kareivjiem un instruktoriem.

4. februari Gorlovku atstaja pirma gusteknu kolonna. Apsardziba ar to aizgaja 3. rotas ltn. Balodis ar 30 viriem. 5. februari uz Stalino aizbrauca bataljona komandieris parbaudit, kamdel Gorlovka nav ieradusies 2. rota. Noskaidrojas, ka ta vel nebija sanemusi rikojumu par Stalino atstašanu un turpinaja pildit sardžu dienestu. Celš uz Stalino bija pieblivets ar atejošam vacu un sabiedroto vienibam. Uz cela bez citam armijas dalam bija ari vesela tanku divizija. Bez tam plosijas stiprs sniegputenis. Atgriežoties no Stalino, bataljona. komandieris sastapa gusteknu kolonnu, kuru apsargaja 1. rotas ltn. Vidušs ar 30 viriem.

Zaporožje bataljona komandieris atrada apm. pa pusrotai no 1. un 3. rotas. Karaviri pargajienu bija parcietuši labi. Diena veikuši 25—40 km. Krievu tanki bijuši gan tuvuma, pat priekša, bet saduršanas nenotikusi. 26. februari Zaporožjes pilsetas nomale paradijas krievu kustigas priekšejas vienibas, bet vacu pretdarbibas del krievi bija spiesti no Dnepras atkapties, velak zaudejot ari Charkovu. Šini laika 2. rota. atradas vel stepe, kaut kur starp Stalino un Zaporožju, bet pavasara škidona un dezorganizeto sakaru del kontaktu ar rotu neizdevas uznemt. Ari dzelzcela satiksme uz austrumiem no Dnepras bija partraukta, un to lenam saka atjaunot tikai pec krievu atkapšanas.