VĒSTURISKI NOTIKUMI

1160. g. Dāņi uzceļ pirmo kristīgo baznīcu Kurzemē

1200. g. Ierodās pirmie krusta karotāji

1201. g. Rīga dibināta

1236. g. Kauja pie Saules, kur lieši un zemgaļi sakāva vāciešus

1265. g. Jelgavas pils celta

1524. g. Reformācijas sākums Vidzemē

1562. g. Gothards Ketlers izsludinājās par hercogu Kurzemē un Zemgalē. Vidzeme nāk poļu varā

1582. g. Rīga padodās Polijai

1585. g. Pirmā latviešu grāmata drukāta Viļņā

1629. g. Rīga un Vidzeme nāk zem zviedru valdības

1640. g. Pirmie Latvieši no Vidzemes iebrauca Amerikā

1642. g. Kurzemē un Zemgalē sāk valdīt hercogs Jēkabs- Kurzemes ziedu laiku sākums

1689. g. Iznāk bībele latviešu valodā  Glūka tulkojumā

1700. g. Iesākās Ziemeļu karš

1710. g. Krievi ieņem Rīgu

1772. g. Latgali pievieno Krievijai

1788. g. Jelgavā izdod pirmo kalendāru latviešu valodā.

1795. g. Kurzemi pievieno Krievijai

1797. g. Pirmais žurnāls iznācis latviešu valodā

1802. g. Mācītājs Georg Heinrich Loskiel no Renda Latvia iebrauca Amerikā

1818. g. Kurzemē atcelta dzimtbūšana

1819. g. Vidzemē atcelta dzimtbūšana

1822. g. iznāk pirmais latviešu laikraksts Latviešu Avīzes.

1860. g. atklāj pirmo dzelzceļa līniju starp Zemgali un Rītupi.

1861. g. Martin Buciņš ( latvietis) viens no pirmiem kritušiem Amerikāņu pilsoņkarā

1861. g. Latgalē atcelta dzimtbūšana

1861. g. Atklāts Rīgas-Daugavpils dzelsceļš

1863. g. Sāk iznākt "Pēterburgas Avīzes"

1866. g. Rīgā nodibina Latviešu biedrību.

1868. g. Notikusi pirmā latviešu teātra izrāde

1868. g. Dibināta Rīgas Latviešu Biedrība

1872. g. Atklāts Rīgas dzelztilts pār Daugavu

1873. g. 26.-29. jūnijam l. Vispārējie Dziesmu Svētki Rīgā.

1877. g. Iznāk latviešu pirmais dienas lakraksts "Rīgas Lapa"

1877. g. Pirmā saruna pa tālruni Rīgā

1882. g. Atklāts zirgu dzelzceļš Rīgā

1888. g. augusts 15. 7 latviešu vīri (viens Jacob Siebergs) dibināja „Latvian Evangelical Church” un avīze „Amerikas Vēstnes” Boston Mass.

1889. g. Iesākās skolu un iestāžu pārkrievošana

1889. g. dec. 24. Boston Latviešu labvēlīgs org. iesākt.

1891. g. Latviešu Baptist baznīca Philadelphia Penn. Iesākts ar 11 latviešiem.

1892. g. feb. 22. Philadelphia Sabiedrība ar brīviem Latviešiem nodibināt ar 9 latviešiem no Kurzemes

1893. g.  Pirmā Latviešu Luterāņa baznīca iekš Philadelphia Penn. St. Johns Pirmais mācītājs H. Rebane

1894. g. Boston Latviešu Evangelical Luterāņu Trinity baznīca dibināja

1896. g. Sociālist avīze „Amerikas Latviešu Avīzes” sākums Amerikā

1897. g. Latvieši iekš Amerikas 1000

1902. g. 7 Latviešu baznīcas Amerika

1905. g. 13 Jan. sakumu Brīvības kustības  Rīgā

1906. g. Avīze „Strādnieks” sakums Bostonā Mass.

1907. g. Avīze „Brīvā Tribūna” sakums New Yorkā

1914. g. 1. augustā sākas 1. pasaules karš.

1915. g. 1. augustā Krievija atļauj organizēt latviešu strēlnieku bataljonus.

1916. g. 17.-18- jūlijā Latviešu Strēlnieku cīņas Nāves salā. 5.-6. janvārī Ziemassvētku kaujas Tīreļa Purvā.

1917. g. 17. aprīlī Rīgā nodibināts pirmais skautu pulciņš.

1917. g. novembrī Latvijas Pagaidu Nacionālās padomes pirmā sēde Valkā.

1918. g. 3. martā noslēdz Brestļitovskas miera līgumu.

1918. g. 28. augustā lielinieki nogalina Plkv. Fr. Briedi.

1918. g. 18. novembrī proklamē Latvijas valsti.

1919. g. 1. janvārī Plkv. O. Kalpaku ieceļ par latviešu vienību virspavēlnieku.

1919. g. 3. janvārī lielinieki ieņem Rīgu.

1919. g. 6. martā pie Airītēm krīt Plkv. O. Kalpaks.

1919. g. 20. martā Latvijas Pagaidu Valdība izdod noteikumus par Aizsargu organizāciju dibināšanu.

1919.g. I0.-26. martam Latvijas Nacionālās brig. cīņas pret lieliniekiem. lai atbrīvotu Kurzemi.

1919. g. 16. aprīlī vāciešu sazvērestība pret Pagaidu Valdību Liepājā. Nodibina vāciešu A. Niedras valdību.

1919, g. 22.-23. maijam Plkv. Baloža brigāde kopā ar Landesvēru ieņem Rīgu.

1919 g. 22. jūnijā apvienotā latviešu un igauņu karaspēka uzvara pār vāciešiem pie Cēsīm.

1919 g. 3. jūlijā Strazdu muižas pamiers.

1919. g. 6 jūlijā Ziemeļ latvijas brigāde Plkv. J. Zemitāna vadībā ieiet Rīgā.

1919 g 8 jūlijā Latvijas Pagaidu Valdība ar K. Ulmani, prez., atgriežas Rīgā.

1919 g 15. septembrī atklāj Kara Muzeju.

1919. g. 28. septembri nodibināta Latvijas Universitāte.

1919 g. 8. oktobrī Bermonta un Golca armijas uzbrūk Rīgai.

1919 g 11. novembrī nacionālais karaspēks atbrīvo Rīgu no Bermonta.

1919 g 28. novembrī Bermonta karaspēks padzīts no Latvijas teritorijas.

1919 g 1. decembrī nodibina Latvijas Kara skolu.

1919 g. 2. decembrī Nacionālās Operas pirmā izrāde. Uzved Tanheizeru.

1920 g. Amerikas Atbalss Avīze sakums

1920, g. 1 maijā atklāj Satversmes Sapulci.

1920 g. S.-66 jūnijam Rīgā ierodas Imantas pulks no Vladivostokas.

1920. g 11. augustā paraksta Latvijas - Krievijas miera līgumu.

1920. g. 18. sept. Satversmes Sapulce pieņem likumu par Lāčplēša kara ordeni.

1920. g. oktobrī Rīgā ierodas Troickas pulks no Vladivostokas.

 l921 g. 26. janvārī lielvalstis atzīst Latviju De Jure.

1921 . g 22. septembrī Latviju uzņem Tautu Savienība.

1922 g. 3 maijā Satversmes Sapulce pieņem Agrārās Reformas likumu.

1922 g. 30. maijā ministrs Z. Meierovics paraksta Konkordāta līgumu ar Vatikānu.

1922 g. 7 novembri l. Saeimas sēde.

1925, g 1 novembrī Rīgas radiofona pirmais raidījums.

1934 g 15. maijā Latvijā ieved autoritāru valsts iekārtu.

1935. g. 188 novembrī atklāj Brīvības pieminekli.

1936. g. 11- novembri pabeigta Brāļu Kapu būve. Iesvētīšana.

1936. g. 6. augustā Ķeguma spēkstacijas pamatakmens likšana.

1937. g. 15. jūnijā atklāj pirmo gaisa satiksmes līniju Rīga - Liepāja.

1940. g. 14. jūnijā Krievu uzbrukums Latvijas robežsargu mītnei Rītupē.

1940. g. 16. jūnijā pēdējie brīvās Latvijas Dziesmu Svētki Daugavpilī pirms Krievi okupē Latviju.

1940. g. 17. jūnijā Krievi okupē Latviju.

1940. g. 5. augustā Latvijas inkorporācija Krievijā.

1940. g. 25. augustā Latvijas armijas likvidācija. Nodibina strēlnieku korpusu.

1941. g. 14. jūnijā Latvijas virsnieku traģēdija Litenes nometnē. Latvijas tautas deportācija uz Krieviju.

1941. g. 22. jūnijā sākas Vācijas - Krievu karš.

1941. g. l. jūlijā vācu armija iebraca Rīgā.

1943. g. 10. februārī Vācija izdod pavēli par Latviešu Leģiona dibināšanu.

1943. g. 27. februārī 1919--1924. g. dzimušu jaunekļu mobilizācija.

1943. g. 23. martā Paplakā noorganizē 15. divīziju.

1943. g. 1. maijā nodibina Latv. Karavīru Palīdzību.

1944. g. 14.-27. februārim 15. latviešu divīzijas smagās cīņas Austrumu frontē.

1944. g. 16.-19. martam 2. latviešu brigādes un 15. divīzijas kaujas pret 11 krievu divīzijām pie Veļikajas upes.

1944. g. 15.-17. jūlijam 15. un 19. latviešu divīziju atkāpšanās kaujas uz Latvijas robežas Kārsavas rajonā.

1944. g. 29. jūlijā Krievu gaisa spēki noposta Jelgavu.

1944. g. 1.-30. augustam 19. divīzijas atvaires cīņas Vidzemē.

1944. g. augustā 15. divīziju nosūta uz Vāciju.

1944. g. 29. septembrī 19. latviešu divīzijas kauju nobeigums Mores rajonā.

1944. g. 10. oktobrī 19. divīzija pārceļas uz Kurzemi.

1944. g. 13. oktobrī Krievi ieņem Rīgu.

1944. g. 15.-22. oktobrī 19. div. I lielkauja Gardenes un Džūkstes rajonā.

1944. g. 1.-22. nov. 19. div. II Kurzemes lielkauja Priekules un Auces telpā.

1944. g. 23.- 31. dec. 19. div. III Kurzemes lielkauja Annenieku un Džūkstes telpā.

1945. g. 23. janvāri krievu ofensīva Kurzemes frontē.

1945. g. 16. februārī V Kurzemes lielkaujas sākums.

1945. g. 1.-13. martam 15. divīzija atvairās kaujas Pomerānijā.

1945. g. 16.-19. martam VI Kurzemes lielkauja.

1945. g. 3. aprīlī VI Kurzemes lielkauja noslēgums.

1945. g. 11.-28. aprīlim 15. divīzijas izlaušanās kaujas Plkv. V. Januma vadībā Rietumvacijā.

1945. g. 2. maijā 15. divīzijas daļas padodas amerikāņiem Rietumvacijā.

1945. g. 8. maijā Vācijas kapitulācija. 19. divīzijas karavīri Kurzemē aizsoļo vergu gaitās.

1945. g. 28. decembrī Latvijas karavīri Cedelghemas gūstekņu nometnē nodibina organizāciju Daugavas Vanagi.

1946. g. 25. janvārī Zviedrija izdod internētos 140 latviešu leģionārus Padomju Savienībai. 1947. g. februāri Rietumvacijā nodibina pie ASV un Anglijas armijām latviešu sardžu un darba vienības.

1949.g. 25. martā Latvijas tautas deportācija uz Krieviju.

1966. g. 3-9. septembrim DV organizācijas 20 gadu svētki Čikāgā, ASV.

1971. g. 26. jūn.-4. jūl. DV Globālās dienas (25 gadi) Toronto, Kanādā.

1973. g. 31. aug.-3. sept. Dziesmu Svētku Simtgades atceres svētki Klīvlandē.

1975. g. 3.-11. maijam DV Kanādā 25 gadu atceres svētki.

1976. g. 27.-31. augustam 3. DV Globālās dienas (30 gadi) svētki Londonā, Anglijā.

1978. g. 25. jūnijā Tobago salā atklāj pieminekli kurzemnieku piemiņai.

1979. g. 19.-22. jūnijam Dziesmu svētki Gotlandes salā.

1981. g. 20.-26. aprīlim DV 4. Globālās dienas Melburnā, Austrālijā.

1984. g. 31. jūlijā Minsterē, Vācijā PBLA Dziesmu svētki. Brauciens uz dzelzs aizkaru.

1985. g. 25. jūlijā Baltiešu Tribunals Kopenhagenā, Dānijā, Pad. Sav. nosodīšanai.

1985. g. 26.-29 jūlijam Baltiešu Brīvības un Miera kuģa brauciens pa Baltijas jūru un demonstrācijas Helsinkos un Stokholmā.

1986. g. 17.-23. jūnijam DV 5. Globālās dienas Freiburgā, Vācijā.

1986. g. 26. jūnijā Vatikānā atzīmē Latvijas kristianizācijas 800 gadu atceri. Piedalījās archibīskaps A. Lūsis un latviešu organizāciju pārstāvji. Pāvests svētīja mūsu tautu trimdā un dzimtenē.

1986. g. 5. sept. Minsterē, Vācijā atklāj jauno Latviešu kultūras centru un ģimnāziju.

1986. g. 15.-21. septembrī Dzintaros Latvijā notiek ASV un Krievu privātā konference. Tajā piedalījās 7 latviešu jaunieši, kas izdalīja dzimtenes tautiešiem krūšu nozīmes ar ASV un Latvijas karodziņiem.

1986. g. 4. novembrī Eiropas Drošības konferences atklāšanas dienā Vīnē Baltijas valstu trimdas organizāciju un jaunatnes plašas demonstrācijas un preses konferences.

1986. g. 18. novembrī PBLA piešķirto Tautas balvu saņem DV organizācijas dibinātājs un goda priekšnieks Vilis Hāzners.

1987. g. okupētajā Latvijā nodibinājas padomju varas vajātā organizācija Helsinki'86, lai cīnītos pret okupācijas varu, par cilvēku tiesībām un Latvijas brīvību.

1987. g. 14. jūnijā Rīgā latviešu patrioti un jaunatne sarīkoja plašas demonstrācijas Brīvības bulvāri un nolika daudz ziedu pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu mocekļu ceļos aizvestos tautiešus.

1987. g- 23. augustā Rīga tūkstošiem tautiešu pulcējas pie Brīvības pieminekļa, lai protestētu pret Molotova - Ribentropa paktas noslēgšanu un prasītu brīvību Latvijai.

1987, g. 18. novembrī Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu atceroties, latvieši sarīkoja demonstrācijas Rīgā un Liepājā. Krievju varas pārstāvji, demonstrantus izklīdinādami, daudzus ievaino un arestē.

1987. g. grupa Latvija mācītāju, kas neapmierināti ar reliģisko nebrīvi. uzsāk Atdzimšanas un Atjaunošanas kustību.

1988. g. 2. februārī Latvijā nodibina jaunatnes grupu ar nosaukumu Tēvzemei un Brīvībai. Tās mērķis - brīva Latvijas valsts.

1988. g. 10. jūlijā Rīgā nodibināja Latvijas nacionālās neatkarības kustību (LNNK).

1988. g. 16. jūlijā Latvijas valsts karoga un himnas rehabilitācijas sapulce Mežaparkā.

1988. g. 23. augustā 50,000 demonstranti pulcējas pie Brīvības pieminekļa, prasot atcelt Staļina -Hitlera slepeno līgumu.

1989. g- 17.-25. jūnijam DV 6. Globālās dienas Čikāgā.

1989 g. 23.-28- jūlijam 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongress Somijā.

1990. g. 4. maijā pasludina Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

1991. g. 21. augustā pasludina Latvijas valsts neatkarību.

1992. g. 15-24. maijam DV 7. Globālās dienas Toronto.

1993. g- 5. un 6. jūnijā LR ievēl 5. Saeimu.

2004.g. 29 martā Latviju uņem NATO

2004.g. 1. maijā Latviju uzņem Eiropas savienibā