CEĻĀ UZ KURZEMI TORPEDĒTI

 

       No policijas pulka Kurzeme, kas stāvēja Tornī, uz sakaru instruktoru kursiem Komatovā (Cechoslovākijā) tika nosūtīti viens virsleitnants un 81 instruktors un kareivji. Minēti kursanti bija domāti jaunu formējamām 35. latviešu divīzijai. Tomēr kursus beidzot šie karavīri 1945. gada 6. aprīli tika komandēti uz 19. divīziju Kurzemē. No Komatovas tika nosūtīti tieši uz Svinamindi, kur ieradās pēc dažām dienām un te bija jāgaida līdz braucienam sastādīsies kuģu karavāna. Uz Kurzemi vispirms 12. aprīlī izbrauca pltn. Rusmana grupa. Nākamā dienā — 13. aprīli —minētie Kurzemes policijas pulka 82 latviešu sakarnieki devās ceļā ar 4000 BRT lielo tvaikoni "Cap-Guirs" vieni paši divu vācu mīnu traleru pavadībā. Pēdējie brauca tvaikonim katrs savā pusē. Minētie trīs kuģi tomēr vispirms līdz 15. aprīlim nostāvēja reidā un uz Kurzemi ceļojumu uzsāka tikai 15. aprīlī plkst. 09.00. Uz tvaikoņa, bez 82 latviešiem, vēl atradās vācu karavīri, kopā ap 1000 vīru. Bez tam kuģī bija arī munīcija un pārtika Kurzemes cīnītājiem. Ceļojuma pirmā nakts pagāja mierīgi, bet otrā dienā ap plkst. 09.00 uz kuģa izziņoja trauksmi. Parādījās kāda krievu izlūklidmašīna, kura apmetusi ap kuģiem lielu loku, aizlidoja. Braucējos sacēlās liela nervozitāte, bet tā kā līdz pusdienas laikam nekas nenotika, tad visi pamazam nomierinājās.
       Latviešu karavīri bija apmetušies zem klāja. Daļa gandrīz pašā kuģa apakšā, daļa starpklājā. Vienīgi daži karavīri palika kuģa virspusē.
       Pēc plkst. 14.00 atkal notika lidotāju trauksme. No labās puses parādījās 6 krievu bumbvedēji zemā lidojumā. Kuģa un abu mīnu traleru zenītartilērija atklāja uguni, bet sekmju nebija. Karavīri no klāja traucās kuģa iekšpusē. Pirmās divas krievu lidmašīnas vispirms meta bumbas uz abiem traleriem, bet netrāpīja. Trīs nākošās apšaudīja kuģi ar klaja ieročiem un meta bumbas, no kurām dažas krita uz kuģa klāja. Vēl arvienu turpināja šaut zenītartilērija. Tad uzbruka pēdējais krievu bumbvedējs. Tas pret kuģi izsvieda torpēdu, kura to trāpīja tieši vidū — mašīntelpā. Reizē nodzisa gaisma un atskanēja apdullinošs sprādziens. Kuģis bija pārrauts gandrīz vidū pušu. No mašīntelpām, kur plīsa kuģa katls, plūda tvaiks, atskanēja ievainoto un applaucēto baigi kliedzieni. Karavīri kā neprātīgi traucās pa šaurajam kāpnēm uz klāju. Tumsa, tvaiks, cilvēku kņada un kliedzieni pārvērta visu zemkļāju par drausmīgu ņudzekli. Klājs dega. Kuģa priekšgals, jau atlūzis, nogrima, radīdams lielu ūdens virpuli un aizraudams līdzi dzelmē daudz karavīru. Kuģa pakaļgals sāka arvienu vairāk šķiebties. Uz tā klāja valdīja panika. Kā skudras ap kuģi peldēja cilvēki, kliegdami pēc palīdzības. Ūdenī peldēja kastes, dēļi, dažādas koka daļas un citas mantas. Karavīri no klāja meta ūdenī glābšanas riņķus, plostus, lielākus dēļa gabalus, lai ūdenī ielēkušiem vai ierautiem būtu kur pieķerties. Tad kāds iedomājās par glābšanas laivām. Momentā sākās cīņa, lai tiktu laivās, vēl karājoties pie klāja, tās jau bija pārpildītas. Neprasīdami rīkoties ar nolaižamām virvēm laivās esošie atraisīja tikai laivas vienu galu. Laivas sagāzās stateniski un visi sabira ūdenī. Arvienu izmisīgāki atskanēja ūdenī krītošo un peldošo kliedzieni pēc palīdzības. Arvienu gaišāk uzliesmoja degošais kuģa pakaļgals, kas arī arvienu vairāk svērās uz sāniem. No klāja ripojošie un citi priekšmeti krita uz galvas ūdenī esošiem. Slīkstošie ķērās cits pie cita, tā aizraudami dzelmē līdzi arī vēl citus, kuri vēl būtu varbūt varējuši kādu laiku peldēt. Tad arī kuģa pakaļgals strauji sasvērās un nogrima, atkal daudzus aizraudams sev līdzi. Stindzinošā jūrā arvienu vel turpinājās cīņa dēl dzīvības. Viens pēc otra, izgrūduši nāves kliedzienus, karavīri pazuda dzelmē. Daudziem aukstais ūdens laupīja spēkus turēties pie peldošiem priekšmetiem. Kā par nelaimi notikuma laikā abi mīnu traleri bija attālinājušies. Vienam no tiem tuvumā eksplodējušās bumbas trieciens bija satricinājis mašīnas un tas vairs nevarēja braukt. Tā glābšanas darbi aizkavējās. Tos uzsāka tikai apmēram 15 minūtes pēc transporta kuģa nogrimšanas un tie ilga gandrīz vienu stundu, izglābjot apmēram 300 cilvēkus, no kuriem daudzus vairs nevarēja atdzīvināt. Starp tiem bija arī četri latvieši. Visus tos pārmeta par tralera malu atpakaļ jūrā.
       Vācu jūrnieki glābšanas darbus izdarīja gandrīz ar pārcilvēciskiem spēkiem, kā arī darīja visu iespējamo, lai atvieglotu izglābto stāvokli, no kuriem lielākā dala bija galīgi pārsaluši.
       Šis notikums norisa iepretim Gotlandes salai, apmēram 4 stundu braucienā no Liepājas. No 82 latviešu karavīriem bija izglābti tikai 37.
       Uz mīnu traleriem izcēlās domstarpības par turpināmo ceļu. Latviešu karavīri gribēja tikt uz Kurzemi, bet vācu jūrnieki atriesties Vācijā. Tralera kapteinis telegrāfija pēc rīkojuma. Tajā laikā atkal izziņoja trauksmi. Parādījās viena krievu izlūklidmašīna. Tā gan lielākā attālumā aizlidoja garām. Sākās atkal nervoza gaidīšana. Vakarā pienāca pavēle braukt uz Rīgenas salu. Bojāto mīnu traleri otrs vilka tauvā. Otrā rītā jūru sedza viegla migla. Tā arī nedraudēja briesmas no krievu lidmašīnu uzbrukumiem.
       Mīnu traleri iebrauca Sasnicas (Sasnitz) pilsētiņas ostā, kur arī izglābtie izkāpa malā. Pilsētiņā vienu nedēļu iznāca atpūsties, izdeva jaunus ietērpa priekšmetus un piederumus. Pēc nedēļas pienāca pavēle doties uz Stralsundu braukšanai uz Kurzemi. No Stralsundas mūs visus aizveda uz Svinamindi. No tejienes uz Kurzemi aizbraukt vairs neiznāca, bet visus mūs aizveda uz Dāniju.
         
         Šajā odisejā noslīka šādi latviešu karavīri:
  1)  vltn. Benminš (priekšvārds nezināms) no Jēkabpils polic.,
  2)  v.v. Kārlis Salna no Ogres,
  3)  serž. Jānis Sils no Rīgas,
  4)  kapr. Alberts (Jānis?) Bergs no Liepājas,
  5)  kapr. Kārlis Zelmenis no Rīgas,
  6)  kapr. Jānis Skušķis no Liepājas,
  7)  kapr. Arnolds Zāģeris no Madonas apr.,
  8)  kapr. Harijs (Arvīds) Gusevs no Rīgas,
  9)  dkar. Heinrichs Purinš no Rīgas,
10) dkar. Kārlis Siktars no Rīgas,
11) dkar. Kārlis Ludriks no Bauskas,
12) dkar. Jānis Voitkāns no Ventspils,
13) dkar. Teodors Gusārs no Jelgavas,
14) dkar. Kārlis Caune no Rīgas,
15) dkar. Jānis Morozovs no Biržu pag.,
16) dkar. Jānis Vismanis no Madonas apr.,
17) kar. Arturs Kozlovskis no Birzgales pag.,
18) kar. Aleksandrs Kalniņš no Rīgas,
19) kar. Imants Sapulis no?,
20) kar. Ludvigs Dubovskis no Rīgas,
21) kar. Zanis Jēkabsons no Rīgas.
22) kar. Tālivaldis Jēkabsons no Rīgas,
23) kar. Kārlis Kazubiernis no Rīgas,
24) kar. Jānis Krieviņš no Rīgas,
25) kar. Miervaldis Lesinš no Rīgas,
26) kar. Miervaldis (Tālivaldis?) Druviņš no Rīgas,
27) kar. Roberts Melbārdis no Līgatnes,
28) kar. Voldemārs Volfmanis no?,
29) kar. Murmuchameds Eriss (turks) no Rīgas (kafejnicas darb.),
30) kar. Leonīds Freimanis no Rīgas,
31) kar. Tālivaldis Bošs (Ross?) no Rīgas,
32) kar. Kārlis Mežsēts no Krustpils pag.,
33) kar. Valdis Ieviņš no?,
34) kar. Oskars Griķītis no Lielvārdes,
35) kar. Hugo Grīnlaubs no Rīgas,
36) kar. Voldernārs Kramiņš no Jelgavas,
37) kar. Edgars Martinsons no Rīgas,
38) kar. Jēkabs Dzegūze no Liepājas,
39) kar. Antons Rostoks no Rīgas,
40) kar. Kārlis Auže no Rīgas,
41) kar. Jānis Krēgers (Krīgers?) no Jelgavas apr.,
42) kar. Vitalijs Danilēvičs no Rīgas,
43) kar. Pēteris Zanders no Rīgas,
44) kar. Arvīds Maķevičs no Talsu apr. un
45) kar. Kārlis Krūmiņš no Valmieras apr.
Piezīme. Šo notikumu Zēdelgemas nometnē atstatījuši izglābtie karavīri kapr. Tālivaldis Unzēns, dkar. Jānis Pīlats, dkar. Ernests Telšovs un kar. Vilhelms Kreišmanis.


ATPAKAĻ