Ligotu Jēkabs
Pusnakts parāde pie Brīvības piemineļka
Balāde
1. |
10. |
| Pusnakti, kad zvaigznes spulgo, | Stājas garās rindās vīri — |
| Gaisos slienas granīts balts, | Pilnas ielas, bulvārs, skvērs, |
| Mostas tēvuzemes sargi, | Pusnaktī, kad zvaigznes spulgo — |
| Pulkvedis tiem priekšā stalts! | Netaisnos un taisnos svērs! |
2 |
11. |
| Mostas Ložmetēju kalnā, | Ak, tie pārbaudīt nāk sirdis — |
| Tīreļpurvu dumbri kūp, | Jauna mantinieku cilts! |
| Nāvessalas šķautņu gultā | Vērts vai mirt bij tēvuzemei — |
| Ceļas kareiv's, zirgā klūp. | Jeb vai viss tik māņi, vilts? |
3. |
12. |
| Mostas smagi lauku vīri, | Augšā tur, uz staru tilta, |
| Zeme kam pie kājām vēl, | Tauta — visa zeme redz |
| Ceļas smuidri sārti zēni, | Tautas svētais gunskurs liesmo — |
| Bezbēdība acīs kvēl. | Tautas sirdis viņu dedz! |
4. |
13. |
| Tur no Rudbaržiem nāk citi, | Nomodā stāv Tautas Vadons, |
| Airītēm, kur krusti trīs, | Ģenerālis šķēpu tur! |
| Zolts no Slokas durkļu cīiņām, | Esi droša, tēvuzeme, |
| Uzvaru kur ieguvis. | Gūtais nezudīs nekur! |
5. |
14. |
| Nāk no novembra kaujām — | Dīvains klusums pārņem vīrus — |
| Torņakalna slavas rīts! | Nāves brūcē saldums liets: |
| Nāk no Jelgavas, no Saules, — | Ak, kā plaukst nu tēvuzeme, |
| Kur vien cīņu pēdās mīts! | Nāves ceļš nav velti iets! |
6. |
15. |
| Nāk no svētiem Brāļu kapiem— | Un kad rītā nodzied gaiļi, |
| Latve - māte svētī tos, | Pusnakts parādei ir gals. |
| Mirušie par tēvuzemi | Brīvestības cīnītāji, |
| Ērkšķu asins vaiņagos. | Nerims, nerims gara balss! |
7. |
16. |
| Pirmais pulkvedis tiem priekšā — | Tēvuzemei zvērējuši |
| Baigo janvārdienu balsts; | Latvju tauta, latvju valsts. |
| Pirmie drošie ticētāji— | Granīts zvērastam par ķīlu — |
| Kad no mūžiem dzima valsts! | Mīlestība - viņa balsts! |
8 |
17. |
| Pirmais pulkvedis tiem priekšā — | Svētā parāde kad galā — |
| Baltas veļu laivas slīd | Laivas pazūd miglājos... |
| Rīgas - Daugaviņas krastā, | Mierināti veļu pulki — |
| Zvaigznes tris kur gaisos spīd! | Veļu māte saņem tos. |
9 |
18. |
| Garās rindās karotāji | Baltais granīts gaisos slienas |
| Nāk, kur granīts augšam slej, | Mūžam Latvijai būs būt! |
| Latves zvērastam trīs zvaigznes — | Mirušie un dzīvie sargā — |
| Šķēpi šķind un dzirkstis dej. | Gaišai augt un stiprai kļūt! — — — |
19. |
| Pusnaktī, kad zvaigznes spulgo, |
| Gaisos slienas granīts balts — |
| Svētā parāde kad galā — |
| Ritos atmirdz gaismas šalts. |
__________________________________
Lacplesis No. 4. 1936. lpp. 2